Loading ...
Aicinājums
15. oktobris, 2005
Kā tu domā, ko zivis domā?
Kad tu uz upi ej
Pēc lielā loma?
Kā tu domā, ko domā sloka
Kad redz
Bisi mednieka rokā?
..
Kā tu domā, par ko viņi domā?
(P. Brūveris)
Kļūstot par veģetārieti, Tu ik gadus izglābsi dzīvību vienai govij, divām cūkām, 30 putniem, gandrīz simtam zivju un vēžveidīgo.
No graudiem, kas tiktu izbaroti lopiem, lai iegūtu vienu bifšteku, varētu izvārīt biezputru 40 cilvēkiem. Lai saražotu kilogramu gaļas, tiek izlietots līdz pat 6000 tīra dzeramā ūdens, t.i. 10 reizes vairāk, kā labības kilograma izaudzēšanai. Atsakoties no gaļas, Tu ik dienas varētu izglābt no bada un slāpēm vesela Āfrikas ciemata iedzīvotājus.
Izvēloties veģetāru dzīvesveidu, Tevis dēļ nevajadzēs nošaut nevienu kažokzvēru, Tu vairs neapmaksāsi nežēlīgus eksperimentus ar dzīvniekiem, nemaksāsi par lopkautuvju un gaļas kombinātu radīto dabas piesārņojumu.
Kļūstot par veģetārieti, Tavs uzturs kļūs daudzveidīgāks un veselīgāks. Tu retāk slimosi ar saaukstēšanās slimībām, vismaz trīskārši samazināsi savu risku saslimt ar resnās zarnas vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, saindēšanos ar salmonellu, kā arī nitrātiem un ķimikālijām, kas tiek izmantotas kaujamo lopu audzēšanas vai gaļas apstrādes procesā.
Tu jutīsies mundrāks – zinātnieki pierādījuši, ka veģetārieši spēj veikt fiziskus testus 2 – 3 reizes ilgāk, nekā gaļas ēdāji un trīs reizes ātrāk atbrīvojas no noguruma.
Veģetāra maltīte vidēji maksā divreiz lētāk, kā gaļas vai zivju ēdiens. Kļūstot par veģetārieti, Tu ik gadus ietaupīsi pietiekamu summu, lai aizbrauktu ārzemju ceļojumā.
Kļūstot par veģetāriešiem, mēs nevaram pārtraukt nogalināšanu pilnībā. Taču mēs varam samazināt ciešanas, ko sagādājam citām dzīvajām būtnēm, tādējādi kļūstot līdzjūtīgāki, cilvēcīgāki un laimīgāki.
Liels ceļojums vienmēr sākas ar pirmo soli. Spert tikai vienu, vai tikai dažus soļus tik un tā ir vairāk, kā nevienu.
Ja arī Tu tā domā, dod roku un nāc līdzi – iesim šo ceļu soli pa solītim kopā!
Raksts atrodas: Par bio, eko, zaļo un veģetāro dzīvesveidu, Raksti
31 komentāri Komentēt
1. muiznieks | 7. novembris, 2005 @ 19:54
zinātniski nepamatots un maigi izsakoties [cenzējams vārds] sviests…Tur pat ezītim ir jāsmejās.
2. Biotēka | 8. novembris, 2005 @ 12:44
Paldies par tik konstruktīvu un zinātniski izsmeļošu komentāru. Vienmēr prieks dzirdēt kompetenta un labi audzināta cilvēka viedokli.
3. puszaļais | 8. novembris, 2005 @ 13:02
interesanti kā Āfrikas ciemats varētu tapt paglābts no sausuma, ja Latvijā lopkopība samazinātos. mums paliks pāri ūdens, ko viņiem aizvest?
))
Vajag tomēr fantazēt ar mēru, visiem ļoti labi zināms, ka šīs pasakas izdomā kaut kādi zaļie ekstrēmisti un tad viens no otra pārpublicē un vēl pa starpu izpušķo. Gribētu atsauci uz kaut vienu oficiālu pētījumu ,droši vien tādas būtu ilgi jāmeklē un tas pētījums arī tāds ļoti neuzticams būtu.
Es to tā saku, jo pats savulaik esmu bijis līdzīgās domās un demonstrācijās piedalījies un kopā ar Greepeace glābis pasauli un dzīvniekus no apēšanas arī. Kā man viens draugs Francijā, kurš arī šādus tekstus sacerēja un “pētījumus” veica, teica, ka viņš jau nemelo, bet tikai nepasaka patiesību līdz galam
))
Tomēr gaļiņa samērīgā daudzumā (lai neaptaukojas) ir veselīga un garšīga.
4. Biotēka | 8. novembris, 2005 @ 15:48
Cienījamais Puszaļais!
Laikam jau “karstam vai aukstam vajaga būt, jo remdenos izspļauj”, kā teicis kāds latviešu literatūras klasiķis. Ne puszaļam. Tad varbūt būtu savos Greenpeace laikos satikuši īstos draugus, redzējuši īstos pētījumus un ieraudzījuši vides aizsardzību kontekstā. Mūsdienu gandrīz bezierobežu tirdzniecības pasaulē gluži parasta ir situācija, kad lopbarības graudus Eiropas lopkopības fermām audzē mazattīstītajās valstīs. Arī cilvēks, kas kļuvis par veģetārieti Latvijā, jau pēc mēneša var dzīvot Amerikā un amerikānis braukt uz Āfriku sniegt medicīnisko palīdzību utt. Viss ir tik saistīts savā starpā!
Runājot par konkrētajiem pētījumiem, Jūs vēl varat pagūt ar tiem iepazīties. Palasiet Dr. Orniša (Dean Ornish) pētījumus, kurus atzīst par pamatotiem pat gaļas diētas guru Dr. Atkinss, palasiet mūsu pašu Lolitas Neimanes “Uztura mācību” – kaut arī viņa pati nav fanātiski sajūsmināta par veģetārismu, tomēr daudziem praksē novērotiem faktiem apstiprinājumu mēs atradām tur. Palūkojiet statistiku par Indijas iedzīvotājiem – šajā valstī lielākā daļa iedzīvotāju ir veģetārieši. Ar kādām slimībām viņi slimo vai neslimo? Pastudējiet pētījumus par sojas ēdāju japāņu veselību. Mēs paši esam veģetārieši ar stāžu 7 – 15 gadi, visu mūžu Latvijas klimatā, un esam aptaujājuši vēl apmēram simtu mūsu domubiedru par veselības jautājumiem, lai nebūtu jābalstās tikai uz savu personīgo pašiedvesmu. Tādēļ fantazēšanu un puspatiesību izdomāšanu atstājam citu kompetencē.
Šis rakstiņš saucas – Aicinājums. Ja nejūtat vajadzību pievienoties, novēlam labu apetīti, gaļu ēdot! Savukārt mēs priecāsimies par katru, kurš kaut vai vienās pusdienās savā mūžā, mēnesī vai nedēļā, vai arī pavisam izvēlēsies atteikties no gaļas, un līdz ar to arī no nevajadzīgas dzīvnieku nogalināšanas. Mūsu pieredze liecina – tas ir to vērts!
5. puszaļais | 9. novembris, 2005 @ 10:42
Vides aizsardzības kontekstā var redzēt arī daudzas ne visai labas lietas, pats esmu to pietiekami ilgi studējis un šajā jomā strādāju. Nav tādas organizācijas kas par kaut ko rūpētos tīri nesavtīgu mērķu vadīta, nu vismaz globālā mērogā, tāpat tam nelaimīgajam Greenpeace ir savi sponsori un intereses. Turklāt man labi pazīstams kāds zinātnieks, kas Greenpeace uzdevumā veicis ūdens kvalitātes analīzes kaut kādā okeānā gada garumā. Viņš teica, ka tik klaju iegūto datu sagrozīšanu/noklusēšanu viņš neesot piedzīvojis.
Vai PETA – it kā pret kažokādām un dzīvnieku izcelsmes produktiem. Protams, mākslīgo materiālu ražotājiem tas ļoti patīk un viņiem nav arī žēl naudu iedot.
Nav jau nemaz tālu jāmeklē, tepat Latvijā arī VAKam bija problēmas pirms dažiem gadiem, kad visu sadalīt nevarēja.
Man nav nekas pretī, ja neēd gaļu, bet nepatīk, ja citus par šo mēģina pārliecināt. Nu labi, šajā lapā gan tas notiek samērā miermīlīgi
Gaļēdāju – veģetāriešu diskusija ir viena no bezjēdzīgākajām, jo var atrast neskaitāmus argumentus katrai pusei, pie tam, ne visai labi pierādāmus. Par Indijas pētījumiem, tas nav salīdzināms, es tāpat varu ieteikt pastudēt pētījumus par ziemeļu tautu idzīvotājiem, vai viņi vispār kādus augu valsts produktus izmanto. Tāpat samērā veselīgi dzīvo
Nenoliedzami, mūsdienās cilvēki ēd pārāk daudz gaļas, krietni vairāk nekā tas viņiem būtu vajadzīgs, labāk par to vajadzēja runāt, nevis izteikt kategoriskus apgalvojumus, ka labāk nemaz/nekādā gadījumā.
6. Biotēka | 9. novembris, 2005 @ 13:56
Āmen!
7. Galante | 19. novembris, 2005 @ 21:59
Labs raxts! Atbalstu un pievienojos!
8. Zane | 2. decembris, 2005 @ 15:33
palasiet
http://www.soulveggie.com
tu tieši šobrīd atsauce uz vienu pamatīgu pētījumu par šo tēmu
9. Biotēka | 2. decembris, 2005 @ 16:31
Paldies, tiešām azraujoši un interesanti!
10. Baseina Pele | 5. decembris, 2005 @ 23:23
Pilnībā pievienojos veģetāriešiem.
Mīļie cilvēki, sākat uz ēdienu skatīties mazāk plašāk, jo ēdiens satur informāciju. Piem., gaļa satur baiļu un agresijas informāciju, kas nonāk jūsu asinīs, izraisot “nezināmas izcelesmes” stresu. Plus vēl visas pesticīdu piesātinātās pļavas, anitbiotikas, lai lopiņi ātrāk augtu un neslimotu. Turklāt vārīta un cepta gaļa nesatur enzīmus- gremošanai tik ļoti nepieciešamos elementus.
Protams, kļūstot par veģetārieti, lopiņu apkaušana nemazināsies, toties .. ja vairāki cilvēciņi apjēdz gaļas nodarīto postījumu organismam, kopā mēs varam graut kalnus (un nav mums jāpiketē). Nu nav cilvēka organisms radīts, lai pārstrādātu gaļu. Kādu laiku tas pat var izdoties, bet toksīni krājas, krājas, krājas, līdz kamēr – slimība klāt.
Pasaulē gaļas bizness ir šausminošs.. cerams, ka tik traki neiet Latvijā..
kaut vai viens no saitiem:
http://www.factoryfarming.com/
11. mazais | 8. februāris, 2006 @ 16:49
Gaļu nelietoju savā uzturā jau kādu laiku un mana ģimene,draugi un apkārtesošie to jau ir pieņēmuši. Grūti esot atteikties no tā,kas ir pierasts.Manuprāt,svarīga ir attieksme un pašiedvesma.Ir daudz un dažādi argumenti,kādēļ neēst,bet man tas šķiet nehumāni un nežēlīgi kādu nogalināt,lai novietotu ar lepnumu uz sava galda.Reizēm patiešām nožēlojami ir tas,ka gaļēdāji liek justies nepilnvērtīgai un “slimai” tikai tādēļ,ka neatzīstu slepkavības un nežēlīgu izturēšanos pret elpojošām būtnēm.Tām taču arī ir tiesības uz dzīvi.
Un patiesi,kopš esmu kļuvusi par veģetārieti un cenšos lietot tikai ekoloģiskus produktus,uzlabojusies gan veselība,pašsajūta,gan arī sirdsapziņa kļuvusi vieglāka:)
Viens jau nespēj mainīt pasauli,bet pa vienam jau veidojas kopums:)
12. Biotēka | 10. februāris, 2006 @ 10:10
Esi sveicināts mūsu pulkā, Mazais! Prieks, ka esam domubiedri!
13. Biotēka | 28. februāris, 2006 @ 10:51
Kas vēlas iedziļināties veģetārisma filozofiskajos un veselības aspektos, lūdzu:
http://www.ltn.lv/~maikls/
http://www.webhotel.lv/vija/vegetarisms.htm
http://www.home.lv/vega/50.htm
Pētījums par veselību šeit:
http://vita.org.ru/veg/veganstvo/ih_religia-zdorovie.htm,
bet arī citi raksti šajā mājas lapā ir ļoti interesanti.
14. Aleksandrs | 6. marts, 2006 @ 18:39
Pats ēdu gaļu un kādu laiku vēl ēdīšu, kamēr nebūs alternatīvs variants.. kurš agri vai vēlu būs.
Aicinājumā minētie argumenti un fakti nav vienīgie, kādēļ jādomā par dzīvnieku gaļas lietošanas pārstāšanu.. Kā nekā mēs joprojām primitīvi veidojam pārtiku, kā no brondzas laikmeta tā tagad, tikai labākos apstākļos, princips tāds pats, kas arī attiecas uz zemkopības produktiem… cilvēcej jāsper lēciens uz priekšu, jo neizdevīgi turēt plantācijas graudaugiem , fermas,… cilvēku paliek vairāk, vajag vairāk vietas dzīvošanai, atkritumiem, laukiem, ganībām … Un šie pārtikas resursi ir diezgan nestabili, dabas klimata svārstību dēļ raža pakļauta riskam, slimības kuras sāk uzņemt apgriezienus var pārņemt fermas ar lopiem ,… pārtikas resurss nestabils un neizdevīgs prasa arī lielus ūdens un citu resursu patēriņus…
Alternatīvā izeja ir!!! – Bioinžinierija – veidot biomassas ar uzturā nepieciešamajiem elementiem,… protams pagaidām morāli ētiskās nostājas uzreiz to nepieņems , bet pienāks laiks, kad nebūs izvēles tādēļ jāsāk domāt tagad! Es pilnīgi par biopārtiku..un nebūs ne vegetāriešu ne gaļēdāju.
15. Biotēka | 7. marts, 2006 @ 14:14
Zinātnieki it kā esot izpētījuši, ka – ja viena pati Amerika samazinātu gaļas industriju tikai par 10 %, Āfrikā vairs nevienam nebūtu jāmirst badu – tik daudz graudaugu un citu uzturā lietojamu augu varētu tai pašā vecmodīgajā veidā, plantācijās, izaudzēt.
Tas liek aizdomāties.
Vajadzētu ņemt vērā arī tādu niansi, ka dabas katastrofās, slimībās un stihijās iet bojā ne vien raža, bet arī cilvēki. Tātad – diezgan skarbie dabas likumi paši zināmā mērā spēj regulēt gan pārapdzīvotības, gan barības resursu problēmas. Ar noteikumu, ka cilvēks tur pārāk nejaucas iekšā ar savām modernajām tehnoloģijām un neracionālu resursu izmantošanu (kā, piemēram, gaļas ražošana). Tomēr cilvēks taču visu zin labāk… Tāpēc gan jau arī biomasas pārtikai un bioinženierijai pienāks laiks.
Mēs pagaidām atbalstām tradicionālo pārtikas iegūšanas procesu – tā, kā Daba to paredzējusi: dabiskā, auglīgā augsnē bez ķimikālijām izaudzēti augi, no tiem sagatavoti produkti un ēdieni, pēc iespējas izvairoties no ilgas uzglabāšanas un pārlieku sirsnīgas pārstrādes, dažādu “uzlabotāju” pievienošanas. Jo uzskatām, ka tas cilvēka ķermenim kā dabas sastāvdaļai ir vislabākais, vērtīgākais un piemērotākais uzturs.
16. Molokailima | 30. marts, 2006 @ 14:44
Vai ed galu vai need nav tik svarigi, bet vai tiek audzets ekologiski (organic) un parstradats ar dabai nekaitigiem procesiem! Ja razo sintetisko adu un citus materialus, tas ir dabai daudz kaitigak. Ja ed no plastmasas traukiem vegetaro edienu, tad ari kaite dabai! Plastmasas uc sintet. materialu parstrade ir musu ienadnieks!
Lai veicas!
17. Biotēka | 31. marts, 2006 @ 13:51
Nu, dabai kaitē ne tikai plasmasas trauki. Arī stikls un keramika pati no sevis vairs nekad nesadalās – atliek vienīgi atkārtota pārstrāde vai lausku atstāšana kultūrslānī, ko nākamajām paaudzēm pētīt.
18. Madara | 21. janvāris, 2007 @ 20:42
Es tieshaam veel ne minuuti neesmu nozheelojusi, ka esmu vegjetaariete..
19. Kitten | 25. janvāris, 2007 @ 12:39
Paskatoties petatv.com un palasot rakstiņus internetā, es arī nopietni sāku mainīt savu domāšanu un nu jau 2 dienas gaļu neēdu. Un neprasās jau ar’. Tā ka tā atteikšanās varbūt problēmas nesagādās. Grūtākais manuprāt ir saprast, ko ar to soju darīt. Varbūt ir kādi ieteikumi, padomi, kā to soju vispār lietot.
20. Biotēka | 25. janvāris, 2007 @ 12:56
Sveicināts mūsu pulciņā!
Mēs domājam, Kitten, ka daudz noderīgu padomu atradīsiet mūsu mājas lapas Veģetāro recepšu sadaļā. Tostarp arī par to, kā gatavot soju:
http://www.bioteka.lv/lv/?cat=48
Ja rodas kādi jautājumi, noteikti uzrakstiet vēl – mēs ar prieku padalīsimies savā pieredzē!
21. zuze | 28. augusts, 2008 @ 20:34
es pilnigi atbalstu veģetaro dzivesveidu
tas ir daudz labāks
nekā tas ka tu uzturā kadu apēd.
es neēdu gaļu jau 2us gadus un isteniba ar to lepojos
jo zinu ka esmu izglābusi kadam dzivibu
un tas ir pats svarigaakajs.
ja dzivnieks spetu runāt
viņš iesudzetu tiesā cilvekus
bet par prezidentiem ieceltu veiģetāriešus.
padomā pirms ēd gaļu
vai tava maltīte tiešam ir tā verta lai kadu nogalinātu.
ja tev ir izvēle est vai neeest.
ir taču daudz kas cits garšigaaks nekā gaļa.
ja pareizi pagatavo salatus
ar tiem var paēst 3dienas.
mmm
22. veģetārā vīzija | 17. decembris, 2008 @ 10:43
… nēedisim gaļu ,nenogalināsim dzīvniekus, nezāgēsim kokus,nelietosim koka mēbeles,nesitīsim odus,nelasīsim avīzes,jo tiek izmantota celuloze,nebrauksim ar auto,nevalkāsim ādas apavus..
..nēsāsim neilona sintētiskās drebes un apavus no polietilēna,;edīsim no plastmasas traukiem,nesēdēsim koka krēslos,gulēsim plastmasas gultās,ēdīsim zāli un nedzersim ūdeni…
UZ PRIEKŠU !
23. Biotēka | 17. decembris, 2008 @ 11:12
Vai die’, kāda sarūgtināta vīzija!
Ir jau arī iespējamas jaukākas (turklāt pat dabiskas) alternatīvas par polietilēnu, un bez gaļas zāle nav vienīgais ēdamais produkts, kas paliek pāri.
Tā kā, piekrītam – uz priekšu gan, taču, ne tik ļoti grāvī! 
24. vīzija > Biotēka | 18. decembris, 2008 @ 9:06
Protams,tā tāda parodija par iepriekšminētajiem “saldajiem,romantiskajiem “tekstiem.
Citāts : “Ar noteikumu, ka cilvēks tur pārāk nejaucas iekšā ar savām modernajām tehnoloģijām un neracionālu resursu izmantošanu (kā, piemēram, gaļas ražošana). Tomēr cilvēks taču visu zin labāk… ”
Homo spiens no pirmsākumiem bijis plēsējs. Viņa kuņga uzbūve fizioloģiski ir atbilstoši plēdējam,nevis zālēdājam atgremotājam. Lai izdzīvotu, visā savā evolūcijā izmantojis gan dzīvniekus barībā,gan apģērbam,apaviem ,ieročiem. Tā ir katra izvēle vai lietot medījuma gaļu, vai modificētos graudaugus, dārzeņus,kuri ledusskapi var nebojāties vairākus mēnešus. Esot jau vēl “romantiķi”,kuri uzskata ,ka pamatā visu nepieciešamo var uzņemt ar uztura bagātinātājiem.. Interesanti vai tiešam Biotēka iztiek bez ādas apaviem? Vai kājiņas tā kā bišku neiesvīst tādā gadījumā?
Ar cieņu . (laikam jau plēsējs)
25. Biotēka | 18. decembris, 2008 @ 20:39
Cilvēki vienmēr ir arī karojuši. Nu un? Vai tas ir pierādījums, ka karot ir labi un vajadzīgi, un dzīvot bez kara nav īsti normāli, bez kara mēs visi iznīktu un pazaudētu savu identitāti?
Ja tā papēta, tad, šķiet, ka cilvēka gremošanas sistēmas un ķermeņa uzbūvē no plēsēja ir tikpat maz kā no zālēdāja.
Īstiem plēsējiem, kas tādi ir “no pirmsākumiem”, ir viss, kas vajadzīgs, lai medītu un savu medījumu apēstu paši ar sava ķermeņa palīdzību – asi nagi, zibenīga reakcija un fantastisks uzbrukuma ātrums, asi ilkņi un plakanu dzerokļu trūkums, pēc ķīmiskā sastāva no cilvēka un no zālēdājiem atšķirīgas siekalas, kurās trūkst fermentu pilnvērtīgai graudu un augļu pārstrādei, reizes 10 lielāka sālsskābes koncentrācija kuņģa sulā un 6 reizes īsāks zarnu trakts, kā cilvēkam. Plēsējiem nav vajadzīgi ieroči, lai savai barībai uzbruktu, nav vajadzības gaļu termiski apstrādāt un iepriekš sasmalcināt, attīrīt no spalvām vai ādas, cīpslām vai skrimšļiem – viņi to var ēst jēlu, un ātri sagremot, pirms tā ķermeņa siltajā, mitrajā vidē sāk pūt.
Savukārt, ja palūkojamies uz zālēdāju atgremotāju pusi – viņiem ir kuņģis, kas piemērots, lai pārstrādātu zālē esošo celulozi; cilvēkam tāda nav. Tāpat cilvēkam nav 4 kāju ar vienu vai diviem nagiem, nav garas, asas mēles zāles plūkšanai utt.
Cilvēka anatomiskā uzbūve – zobi, siekalas, rokas un nagi, kuņģa skābes stiprums un kuņģa uzbūve, zarnu trakta garums un gremošanas ilgums – rāda, ka ideāla barība viņam ir augļi (tai skaitā dārzeņi, rieksti, sēklas un tamlīdzīgi augļi) un graudi. Zinātnieki visbiežāk norāda, ka cilvēks līdzīgs pērtiķiem. Kuru uzturā dabā dzīvnieku izcelsmes pārtika veido knapi 2 – 6%, un tie pārsvarā ir kukaiņi un tārpi; proti, tas, ko viņu ķermenis un izveicība ļauj tiem dabiski nomedīt.
Ja runājam par mūsu personīgo pārliecību, mēs arī domājam, ka katram ir tiesības izvēlēties, kas viņš ir un ko ēd. Ja viņš ir plēsējs – lai medī un lai ķer zivis paša rokām, nevis iet uz veikalu, kur pērk ar modificētiem augiem barotu, stimulantiem piebarotu, visu mūžu ieslodzījumā turētu mājdzīvnieku miesu, “bagātinātu” ar fantastisku E piedevu buķeti. Ja mīl dzīvniekus, lai glauda galvu (vai griež pušu rīkli) gan kaķim, gan cūkai un govij, nevis par kaķu slepkavošanu liek cietumā savus sugas brāļus kā baigi nežēlīgos, bet par rīkles pārgriešanu teļam uzskata par labu cilvēku. Ja viņš ir pērtiķa radinieks, lai apsver dzīvnieku izcelsmes pārtikas proporciju savā uzturā 2-6%, nevis 2 – 6 reizes dienā. Un tāpat nevienam nevar liegt iespēju būt arī “homo saprātīgajam”, līdzjūtīgam un cilvēcīgam – un atteikties arī no to 6% dzīvnieku ēšanas, sevišķi apstākļos, kad mazāk vardarbīgās un fizioloģiski piemērotākās augu pārtikas ir pieejams pārpārēm, tāpat arī gan videi, gan veselībai draudzīgu materiālu apģērbam un apaviem, un citām vajadzīgām lietām.
Tas pats attiecināms arī uz Biotēkas darbinieku apaviem. Mēs nediskriminējam savus darbiniekus – katrs drīkst sevi uzskatīt par ko vēlas, un valkāt, ko vēlas. Tie, kas ir veģetārieši pēc pārliecības (un tādu mūsu kolektīvā ir gandrīz puse), dzīvniekus izvairās kā ēst, tā arī valkāt – un, ja pameklē, ir vienkārši pārsteidzoši daudz apavu un apģērbu materiālu, kuros nekas nesvīst, nesmird un nenomoka ķermeni; patiesi nav grūti būt homo sapiens.
Ar cieņu –
“zālēdāji”
26. vīzija > Biotēka | 22. decembris, 2008 @ 8:28
‘Diskusija sastāv no argumentiem-visu cieņu. Pilnīgi piekrītu-tas ko katrs vēlas ēst,ir viņa personīgā pārliecība.
“‘Ja cilvēks ir plēsējs,lai medī pašu rokām..”‘- evolūcija tomēr ,par izbrīnu,ir notikusi..Tas nozīmē ,ka ar plikām rokām nemedīs.
Par to horminizēto veikala gaļu un desām -piekrītu ,tur ir sabarots un samalts viss,kas iespējams. Man ši problēma atkrīt ,jo esmu mednieks un pamatā lietoju medēijuma gaļu.
Diemžēl ,par veikalos iegādājamajiem dārzeņiem un augļiem- varbūt Jūs tomēr esat lietas kursā no kurienes viņi nāk,ar ko apstrādāti un vai ir modificēti vai nav ?? Varētu vilkt totālu sakarību ar Jūsu iepriekš minēto saķīmiķoto veikala gaļu.
Pēc Jūsu teiktā ,Jums un kolēgiem laikam ir naturālā saimniecība,kurā visu izaudzejiet paši. Nu,ari tas ir risinājums..
Par tiem apaviem. Cienītā,Jūs esat pirmā dāma,kura manā ne tik īsajā mūžā uzskata ,ka bez ādas apaviem var iztikt un ir citi labāki materiāli !!! Atļaušos nepiekrist -diemžēl neko labāku praktiskāku un veselīgāku neesmu valkājis.Bet, tā ir katra paša izvēle..
P.S. Varbūt varat izteikties konkrētāk par tiem citiem apavu materiāliem,gribētu dzirdēt arī savas cienītās viedokli par to..
Ar cieņu “‘plēsējs”
27. Biotēka | 22. decembris, 2008 @ 13:41
Mēs par visu esam lietas kursā – tādēļ mums ir Biotēka, kur iegādāties visu, sākot ar putraimiem un beidzot ar augļiem un dārzeņiem.
Runājot par to plēsēju padarīšanu…nevienu necenšoties ar varu pievērst “īstenajai ticībai”, mēs tomēr nebeidzam brīnīties, kas liek sevi par dzimušiem plēsējiem un dabiskiem (fizioloģiskiem, anatomiskiem un vēl visvisādiem) gaļēdājiem uzskatīt būtnes, kurām medīt ļauj tikai un vienīgi notikusī ieroču evolūcija, nevis viņu ķermenis (tātad – anatomija un fizioloģija). Tāpat mūs izbrīna, kas tie par dīvainiem dabiskajiem gaļēdājiem, kuri ģībst vai sašutuši piebļauj visus interneta forumus, noskatoties, kā Sirmais savā kulinārijas raidījumā kauj vistu – plēsējam tak tur vajadzētu siekalām tecēt! Kas tie par īsteniem plēsējiem, kas paši nevar pārkost rīkli vistai, cūkai vai govij? Un kuri vienu dzīvnieku ēd, bet citu mīļo, lai kādā izsalkuma pakāpē būtu?
Un visbeidzot, par apavu materiāliem. Mums arī prieks, ka pilnīgi negaidot esam šitā paplašinājuši Jūsu priekšstatus par to, ko sievietes uzskata par praktiskiem apaviem. Paplašināsim vēl vairāk – mūsu vidū ir arī vīrieši zālēdāji.
Bet, ja nopietni, tad mākslīgie materiāli jau sen vairs nav tikai smirdīgs un neelpojošs dermantīns. Mēs gandrīz varam saderēt, ka Jūsu cienītā ne reizi vien kā īstu ādu nopirkusi un valkājusi ādas imitāciju – kvalitatīva mākslīgā āda gan cenas ziņā, gan pēc izskata un īpašībām ir praktiski identiska īstajai (lai nav kreņķis, uzreiz piebildīsim, ka tās saražošana prasa vidēji 6 reizes mazāk resursu, kā īstas ādas ieguve, un ir videi krietni draudzīgāka par tām pašām fermām un ādas miecētavām). Tāpat milzum daudz izturīgu un elpojošu ne-ādas materiālu radījusi sporta apavu industrija. Fenomenāli izturīgs un izcili videi draudzīgs ir kaņepju audums (un nevajag domāt, ka no tā taisa tikai maisus un kedas…). Mikrošķiedra ir ārkārtīgi viegls, izteikti elpojošs, izturīgs un ādai draudzīgs materiāls, kas pēc izskata atgādina nubuku. No mīkstām vilnas pūkām un sintētiskās šķiedras filca gatavo apavu materiālu, kuru praktiski nav iespējams pārplēst, taču vienlaikus tas ir gaisa caurlaidīgs un ādai draudzīgs. Utt., utjp.
28. vīzija > Biotēka | 22. decembris, 2008 @ 16:08
Cilvēki ir atšķirīgi. Protams, ja sporta industrijas apavi (botas),dermantīna(sauksim jau īstos vārdos) vai filca (krieviski “‘vaļinki”‘) ir tie apavi,kas uzskatāmi par veselīgiem…. nu,neko,par gaumi nestrīdēsimies.
Atklāti sakot, Jūsu viedoklis par izbrīnu ,kāpēc gaļēdaji nevar pārkost rīkli vistai vai cukai,nedaudz šokēja. To laikam var izdomāt tikai kādu laiku ēdot tikai putraimus..
Pie mums taču brīva valsts – var jau arī ēst putraimus,staigāt filca apavos ,darboties naturālajā saimniecībā..Galu galā paša izvēle būt lauvai vai govij !
No manas puses ši diskusija beigusies.
Veiksmi Jums un priecīgus Saulgriežus!
29. Biotēka | 22. decembris, 2008 @ 17:23
Mūs izbrīna nevis tas, kāpēc cilvēki nevar pārkost rīkli vistai vai cūkai, bet gan tas, kāpēc viņi, to nevarēdami, tomēr grib saukties par plēsējiem un uzskatīt, ka ir baigie lauvas. Žēl, ka diskusija jau beigusies – mēs cerējām, ka Jūs spēsiet to mums pārliecinoši paskaidrot (nevis ķersieties pie aizskarošiem putraimu ēšanas izteikumiem, it kā būtu pietrūcies loģisku argumentu). Tāpat žēl, ka evolūciju ieroču jomā Jūs esat gatavs akceptēt, bet apavu jomā vēlaties sīksti turēties pie aizvēsturiskiem priekšstatiem par vaļinkiem.
Jums arī priecīgus svētkus!
30. aapsis | 17. maijs, 2009 @ 19:18
man nav vajadzīgi nekādi pierādīji,ka dzīvniekus nogalina.
tas katram cilvēkam saprotams,kas tas ir nevajadzīgi un bezjēdzīgi. a ainskārie lai attaisnojas kā vien vēlas. attaisnojuma nav.
31. Lāsma | 20. oktobris, 2011 @ 19:30
Es apbrīnojus, kā var atļauties kaut ko tādu vispār paust šāda mājas lapā. Tas tikai pierāda, ka cilvēkiem nav nekādas sajēgas kas ir “Biotēka”.
Paldies par rakstu, tas paceļ pašapziņu, jau 10 gadus dzīvoju bez visa tā un esmu laimīgāka kā jebkad!
Komentēt
Atsaukties uz šo ierakstu | Parakstīties uz komentāriem caur RSS servisu