Jums arī priecīgus svētkus!

Runājot par to plēsēju padarīšanu…nevienu necenšoties ar varu pievērst “īstenajai ticībai”, mēs tomēr nebeidzam brīnīties, kas liek sevi par dzimušiem plēsējiem un dabiskiem (fizioloģiskiem, anatomiskiem un vēl visvisādiem) gaļēdājiem uzskatīt būtnes, kurām medīt ļauj tikai un vienīgi notikusī ieroču evolūcija, nevis viņu ķermenis (tātad – anatomija un fizioloģija). Tāpat mūs izbrīna, kas tie par dīvainiem dabiskajiem gaļēdājiem, kuri ģībst vai sašutuši piebļauj visus interneta forumus, noskatoties, kā Sirmais savā kulinārijas raidījumā kauj vistu – plēsējam tak tur vajadzētu siekalām tecēt! Kas tie par īsteniem plēsējiem, kas paši nevar pārkost rīkli vistai, cūkai vai govij? Un kuri vienu dzīvnieku ēd, bet citu mīļo, lai kādā izsalkuma pakāpē būtu?

Un visbeidzot, par apavu materiāliem. Mums arī prieks, ka pilnīgi negaidot esam šitā paplašinājuši Jūsu priekšstatus par to, ko sievietes uzskata par praktiskiem apaviem. Paplašināsim vēl vairāk – mūsu vidū ir arī vīrieši zālēdāji.
Bet, ja nopietni, tad mākslīgie materiāli jau sen vairs nav tikai smirdīgs un neelpojošs dermantīns. Mēs gandrīz varam saderēt, ka Jūsu cienītā ne reizi vien kā īstu ādu nopirkusi un valkājusi ādas imitāciju – kvalitatīva mākslīgā āda gan cenas ziņā, gan pēc izskata un īpašībām ir praktiski identiska īstajai (lai nav kreņķis, uzreiz piebildīsim, ka tās saražošana prasa vidēji 6 reizes mazāk resursu, kā īstas ādas ieguve, un ir videi krietni draudzīgāka par tām pašām fermām un ādas miecētavām). Tāpat milzum daudz izturīgu un elpojošu ne-ādas materiālu radījusi sporta apavu industrija. Fenomenāli izturīgs un izcili videi draudzīgs ir kaņepju audums (un nevajag domāt, ka no tā taisa tikai maisus un kedas…). Mikrošķiedra ir ārkārtīgi viegls, izteikti elpojošs, izturīgs un ādai draudzīgs materiāls, kas pēc izskata atgādina nubuku. No mīkstām vilnas pūkām un sintētiskās šķiedras filca gatavo apavu materiālu, kuru praktiski nav iespējams pārplēst, taču vienlaikus tas ir gaisa caurlaidīgs un ādai draudzīgs. Utt., utjp.

Ja tā papēta, tad, šķiet, ka cilvēka gremošanas sistēmas un ķermeņa uzbūvē no plēsēja ir tikpat maz kā no zālēdāja.
Īstiem plēsējiem, kas tādi ir “no pirmsākumiem”, ir viss, kas vajadzīgs, lai medītu un savu medījumu apēstu paši ar sava ķermeņa palīdzību – asi nagi, zibenīga reakcija un fantastisks uzbrukuma ātrums, asi ilkņi un plakanu dzerokļu trūkums, pēc ķīmiskā sastāva no cilvēka un no zālēdājiem atšķirīgas siekalas, kurās trūkst fermentu pilnvērtīgai graudu un augļu pārstrādei, reizes 10 lielāka sālsskābes koncentrācija kuņģa sulā un 6 reizes īsāks zarnu trakts, kā cilvēkam. Plēsējiem nav vajadzīgi ieroči, lai savai barībai uzbruktu, nav vajadzības gaļu termiski apstrādāt un iepriekš sasmalcināt, attīrīt no spalvām vai ādas, cīpslām vai skrimšļiem – viņi to var ēst jēlu, un ātri sagremot, pirms tā ķermeņa siltajā, mitrajā vidē sāk pūt.
Savukārt, ja palūkojamies uz zālēdāju atgremotāju pusi – viņiem ir kuņģis, kas piemērots, lai pārstrādātu zālē esošo celulozi; cilvēkam tāda nav. Tāpat cilvēkam nav 4 kāju ar vienu vai diviem nagiem, nav garas, asas mēles zāles plūkšanai utt.

Cilvēka anatomiskā uzbūve – zobi, siekalas, rokas un nagi, kuņģa skābes stiprums un kuņģa uzbūve, zarnu trakta garums un gremošanas ilgums – rāda, ka ideāla barība viņam ir augļi (tai skaitā dārzeņi, rieksti, sēklas un tamlīdzīgi augļi) un graudi. Zinātnieki visbiežāk norāda, ka cilvēks līdzīgs pērtiķiem. Kuru uzturā dabā dzīvnieku izcelsmes pārtika veido knapi 2 – 6%, un tie pārsvarā ir kukaiņi un tārpi; proti, tas, ko viņu ķermenis un izveicība ļauj tiem dabiski nomedīt.

Ja runājam par mūsu personīgo pārliecību, mēs arī domājam, ka katram ir tiesības izvēlēties, kas viņš ir un ko ēd. Ja viņš ir plēsējs – lai medī un lai ķer zivis paša rokām, nevis iet uz veikalu, kur pērk ar modificētiem augiem barotu, stimulantiem piebarotu, visu mūžu ieslodzījumā turētu mājdzīvnieku miesu, “bagātinātu” ar fantastisku E piedevu buķeti. Ja mīl dzīvniekus, lai glauda galvu (vai griež pušu rīkli) gan kaķim, gan cūkai un govij, nevis par kaķu slepkavošanu liek cietumā savus sugas brāļus kā baigi nežēlīgos, bet par rīkles pārgriešanu teļam uzskata par labu cilvēku. Ja viņš ir pērtiķa radinieks, lai apsver dzīvnieku izcelsmes pārtikas proporciju savā uzturā 2-6%, nevis 2 – 6 reizes dienā. Un tāpat nevienam nevar liegt iespēju būt arī “homo saprātīgajam”, līdzjūtīgam un cilvēcīgam – un atteikties arī no to 6% dzīvnieku ēšanas, sevišķi apstākļos, kad mazāk vardarbīgās un fizioloģiski piemērotākās augu pārtikas ir pieejams pārpārēm, tāpat arī gan videi, gan veselībai draudzīgu materiālu apģērbam un apaviem, un citām vajadzīgām lietām.

Tas pats attiecināms arī uz Biotēkas darbinieku apaviem. Mēs nediskriminējam savus darbiniekus – katrs drīkst sevi uzskatīt par ko vēlas, un valkāt, ko vēlas. Tie, kas ir veģetārieši pēc pārliecības (un tādu mūsu kolektīvā ir gandrīz puse), dzīvniekus izvairās kā ēst, tā arī valkāt – un, ja pameklē, ir vienkārši pārsteidzoši daudz apavu un apģērbu materiālu, kuros nekas nesvīst, nesmird un nenomoka ķermeni; patiesi nav grūti būt homo sapiens.

Ar cieņu –
“zālēdāji”

Homo spiens no pirmsākumiem bijis plēsējs. Viņa kuņga uzbūve fizioloģiski ir atbilstoši plēdējam,nevis zālēdājam atgremotājam. Lai izdzīvotu, visā savā evolūcijā izmantojis gan dzīvniekus barībā,gan apģērbam,apaviem ,ieročiem. Tā ir katra izvēle vai lietot medījuma gaļu, vai modificētos graudaugus, dārzeņus,kuri ledusskapi var nebojāties vairākus mēnešus. Esot jau vēl “romantiķi”,kuri uzskata ,ka pamatā visu nepieciešamo var uzņemt ar uztura bagātinātājiem.. Interesanti vai tiešam Biotēka iztiek bez ādas apaviem? Vai kājiņas tā kā bišku neiesvīst tādā gadījumā?
Ar cieņu . (laikam jau plēsējs)

Ir jau arī iespējamas jaukākas (turklāt pat dabiskas) alternatīvas par polietilēnu, un bez gaļas zāle nav vienīgais ēdamais produkts, kas paliek pāri. Tā kā, piekrītam – uz priekšu gan, taču, ne tik ļoti grāvī!

..nēsāsim neilona sintētiskās drebes un apavus no polietilēna,;edīsim no plastmasas traukiem,nesēdēsim koka krēslos,gulēsim plastmasas gultās,ēdīsim zāli un nedzersim ūdeni…
UZ PRIEKŠU !

Mēs domājam, Kitten, ka daudz noderīgu padomu atradīsiet mūsu mājas lapas Veģetāro recepšu sadaļā. Tostarp arī par to, kā gatavot soju:
http://www.bioteka.lv/lv/?cat=48

Ja rodas kādi jautājumi, noteikti uzrakstiet vēl – mēs ar prieku padalīsimies savā pieredzē!