Loading ...
Cik maksā skaistums – II (turpinājums)
25. oktobris, 2006
Lai iegūtu lētākus aizstājējus dabīgām izejvielām, ķīmiķi ir radījuši virkni sintētisku substanču no naftas vai pat izstrādājuši pilnībā jaunas, līdz šim dabā neeksistējušas molekulas. Kādā veidā šīs „kreativitātes” iznākums ietekmē vidi un cilvēku veselību – ir daudz strīdu un diskusiju, bet maz objektīvu pētījumu un skaidrības.
Mākslīgi radītās sastāvdaļas tiek turētas aizdomās par vēža šūnu attīstības veicināšanu, par alerģiju izraisīšanu, ilgstošu atrašanos vai uzkrāšanos cilvēka audos, tai skaitā – mātes pienā, iekaisumu sekmēšanu, hormonu sistēmas ietekmēšanu, nerunājot jau par to, ka liela daļa no šiem brīnumiem bioloģiski nenoārdās, piesārņojot vidi un radot „mūžīgo” atkritumu kalnus.
Parafīns, minerāleļļas un silikons
Ikviens kosmētikas līdzeklis sastāv no tā saucamās bāzes, ko parasti veido ūdens, eļļa un emulgatori, no aktīvajām vielām – ekstraktiem, aminoskābēm, mitrinošām vielām utt., un no palīgvielām – konservantiem, krāsvielām un smaržvielām.
Bāze veido apmēram 80% no apjoma. Šie 80% nav bezjēdzīga masa, par ko velti izgrūžam naudu, bet gan ļoti būtisks līdzekļa efektivitātes nosacījums. „Daudzi pētījumi, ko esam veikuši, apliecina – pat vislabākās aktīvās vielas maz ko līdzēs, ja tās būs iestrādātas nekvalitatīvā, vājas iedarbības bāzē,” – saka firmas „Beiersdorf” attīstības vadītājs Dr. Klauss – Peters Vitterns (Klaus-Peter Wittern).
Ražotājam būtībā ir 3 iespējas:
• izmantot bāzei augu eļļas un taukus,
• izmantot minerāleļļas un to derivātus, kā parafīns (Paraffinum Liquidum), vazelīns (Petrolatum) u.c.
• vai ķerties pie sintētiskajiem materiāliem, kā silikoni (Dimethicone, Polysiloxane u.c.).
Silikonus un no naftas gatavotās minerāleļļas ražotāji iecienījuši, jo tie ir krietni lētāki un „paklausīgāki” (vieglāk strukturējami, izturīgi pret temperatūras svārstībām, bez smaržas utt.) kā augu eļļas. Tomēr tie ir gan nepieņemami no ekoloģijas viedokļa – slikti bioloģiski noārdās, gan nevērtīgi no ādas kopšanas aspekta, jo kā „nedzīvu”, inertu pret jebkādiem dzīvā organismā noritošiem procesiem materiālu āda to nespēj izmantot. Vēl vairāk – tie pat var pārklāt mūsu ādu ar neelpojošu kārtiņu, traucējot normālu ādas funkcionēšanu, vai, caur ādu nokļūstot mūsu ķermenī, kā grūti izvadāmi atkritumi uzkrāties audos.
Turpretī augu eļļas, kuras kā bāzes vielas to dārdzības dēļ izmanto galvenokārt sertificētā dabīgajā kosmētikā, ir siltuma un gaismas radītas dzīvības norises rezultāts. To iegūšanai nav vajadzīgas sarežģītas rūpnīcas un tehnoloģijas, tās nepiesārņo dabu, un to iedarbība pilnībā atšķiras no sintētiskajiem materiāliem. Augu eļļas „sadarbojas” ar ādas šūnām, mīkstinot ādu, stimulējot pašatjaunošanās procesus, aizkavējot novecošanos. Tās ir bagātas ar vitamīniem un taukskābēm (īpaši – ekoloģiski audzēto augu eļļas), var kalpot kā dabīgs saules aizsagfiltrs, palīdzēt ādai līdzsvarot taukošanos, uzņemt barības vielas un piesaistīt mitrumu – citiem vārdiem sakot, tās veido gan kosmētiskā līdzekļa bāzi, gan darbojas kā aktīvās vielas.
PEG un PPG
Polietilēnglikoli un polipropilēnglikoli tiek izmantoti kā efektīvi, lēti emulgatori, želejveida konsistenci veidojošas vielas, saistvielas vai mīkstinātāji. Taču tos iegūst no toksiskas, kancerogēnas izejvielas, kuru izmanto arī ķīmiskas kaujas gāzes ieguvei. Augstspiediena ražošanas process nav videi pati draudzīgākā tehnoloģija un prasa īpaši stingru uguns un darba drošības noteikumu ievērošanu.
Lai iegūtu ekoloģijai nekaitīgus, augstvērtīgus cukura emulgatorus, ko izmanto dabīgajā kosmētikā, nav vajadzīgas nedz toksiskas izejvielas, nedz augstspiediena katli – tikai taukskābes, cukurs un siltums. INCI valodā šie emulgatori saucas Polyglyceryl (plus cipariņš). Kā emulgators dabīgajā kosmētikā tiek izmantots arī pārziepots bišu vasks (Sodium Beeswax (Cera Flava)), vienkāršs glicerīna – taukskābju savienojums (Glyceryl Stearate), kā arī pārtikā lietotie lecitīns (Lecithin), citronskābes un pienskābes esteri (Glyceryl / Cocoate / Citrate / Lactate vai Glyceryl / Oleate / Citrate vai Glyceryl / Stearate / Citrate).
Gan parastajā, gan dabīgajā kosmētikā izmantots emulgators, ko bieži vaino alerģiju izraisīšanā, ir no aitu vilnas iegūstamais lanolīns. Intensīvajā lauksaimniecībā aitu kažoki nereti tiek apstrādāti ar agresīvām ķimikālijām, lai iznīcinātu parazītus vilnā. Skaidrs, ka no šādas vilnas iegūts lanolīns ir ļoti aizdomīgs. Taču uzticami dabīgās kosmētikas ražotāji, kas dod priekšroku ekoloģiski audzētiem augiem, arī lanolīna iegūšanai izmanto tikai un vienīgi tādu vilnu, kas šo ķimikāliju apstrādi nav piedzīvojusi – līdz ar to veselībai draudus nerada.
EDTA (Ethylene-Diamino-Tetra-Acetate) ir ļoti iecienīta saistviela, konsistences veidotājs. Gan EDTA, gan tā aizvietotājs Editronic Acid, tiek turēts aizdomās kā toksiski, un turklāt ļoti slikti bioloģiski noārdās. Dabīgajā kosmētikā to vietā izmanto no rīsa iegūto fitīnskābi (Phytic Acid).
BHT, BHA
BHT (Butylhydroxytoluol) un BHA (Butylhydroxyanisol) tiek pievienoti kosmētikai kā antioksidanti un stabilizētāji. Kad pētījumos tika noskaidrots, ka nonākot kuņģī, tie izraisa vēzi, tika aizliegta to izmantošana pārtikā. Kosmētikā, neraugoties un aizdomām par toksiskumu, tie joprojām ir atļauti.
Quaternium, Polyquaternium (plus cipariņš), CTAC (Cetyltrimethylammoniumchlorid), DSDMAC (Quaternium 5) ir amonjaka savienojumi, kas parasti tiek izmantoti kā antistatiķi matu kopšanas līdzekļos. Daži no tiem var saturēt arī dabīgas sastāvdaļas, kā celuloze (Polyquaternium 4 vai 10), un šīs dabīgās daļas var arī noārdīties, taču pati centrālā molekula bioloģiski nenoārdās.
Parasti matu želejās, lakās, putās u.c. veidošanas līdzekļos izmantoto sintētisko plastmasu (Acrylate) un silikonu vietā dabīgā kosmētika izmanto šellaku vai hitīnu (no krabju čaulām), alvejas želeju, aminoskābju savienojumus, no baktēriju izstrādātajiem ksantāna sveķiem iegūto Dehydroxanthan u.c. dabai un ķermenim draudzīgas vielas.
Konservanti
Parabēni ilgu laiku tika uzskatīti par maigiem konservantiem, līdz 2003. gadā amerikāņu pētnieki tos atrada krūts vēža šūnās. Jau agrāk izteiktās aizdomas par to, ka parabēni (Methylparaben, Ethylparaben, Propylparaben, Butylparaben u.c.) ietekmē hormona estrogēna darbību un tādējādi sekmē vēža attīstību, aktualizējās.
Šos konservantus izmanto tik plaši, ka, parabēnus aizliedzot, gandrīz visiem pazīstamajiem kosmētikas ražotājiem nāktos lauzīt galvu, ko likt to vietā – faktiski veidot sastāvdaļu formulas no jauna.
Lai samazinātu iespējamo risku, Vīnes Medicīnas Universitātes Vēža pētījumu institūta Toksikoloģijas nodaļas speciālisti ieteikuši ražotājiem vismaz atteikties no parabēnu izmantošanas dezodorantos un tajos kosmētikas līdzekļos, kuri lietojami ķermeņa augšdaļas kopšanai. Tomēr līdz šo ieteikumu konsekventai realizēšanai dzīvē vēl tāls ceļš ejams.
Tā kā parabēni joprojām tiek plaši pētīti, testējot uz dzīvniekiem, vismaz tiem ražotājiem, kas īpaši akcentē nevardarbības koncepciju savu produktu tapšanā, būtu korektāk atteikties no to izmantošanas.
Formaldehīds, lai arī efektīva pret mikrobu vairošanos, tomēr ārkārtīgi indīga, iespējams – pat kancerogēna viela, pieļaujams kā konservants kosmētikā 0,005 – 0,2% robežās, un tas jāuzrāda INCI sarakstā uz marķējuma. Diezgan iecienītā aizstāšana ar dažādiem tā atvasinājumiem līdzinās „Nelabā padzīšanai ar Belcebula palīdzību” – tāpat kā pats formaldehīds, arī tā atvasinājumi testos uz dzīvniekiem ļoti aktīvi reaģē, bojājot šūnu struktūru.
Kā konservanti tiek izmantotas arī halogēnvielas – visbiežāk – sintētiskie savienojumi, kas satur hloru, bromu vai jodu. Tiem piemīt augsts alerģiju izraisīšanas potenciāls, kā arī spēja uzkrāties audos un tos bojāt.
Savukārt, sertificētas dabīgās kosmētikas līdzekļus konservē, izvēloties dabīgus un maksimāli nekaitīgus līdzekļus – ar ēterisko eļļu, vitamīnu un antioksidantu, piena un augu enzīmu, alkohola (nevis ar bīstamības ziņā formaldehīdiem tuvā tehniskā spirta (Methanol, Methylalkohol), bet gan ar tīra, kvalitatīva šņabja, pat nereti izgatavota no bioloģiski audzētiem graudiem), pārtikā izmantojamo konservantu palīdzību, kā arī pasterizējot (bez radiācijas) un papildinot visa iepriekšminētā iedarbību ar īpašu iepakojuma veidu (tumša stikla pudeles, vakuuma iepakojums u.c.). Šādas kosmētikas derīguma termiņš reti pārsniedz 3 gadus no ražošanas datuma.
Alumīnija savienojumi
Alumīnijs dezodorantos ir bīstams – to dzirdējuši daudzi, un tādēļ liek atpakaļ plauktā dezodorantu, jau tikai ieraudzījuši sastāvdaļu sarakstā zilbi alu-.
Tomēr ir būtiska atšķirība starp sintētiskajiem savienojumiem, kā alumīnija-hlora kompleksi un sulfāti (Aluminium Chloride, Aluminiumchlorhydrate, Aluminium Zirconium Trichlorohydrex GLY u.c.) un dabīgajā kosmētikā lietotajiem alauna iežiem. Sintētiskie alumīnija sāļi darbojas, aizsprostojot ādas poras un neļaujot sviedru dziedzeriem izdalīt sviedrus ādas virspusē. Tas var veicināt iekaisumu veidošanos, limfmezglu pietūkumu, kā arī, ilgstoši un regulāri lietojot, bojāt sviedru dziedzeru spēju pareizi darboties. Bez tam, arī šie savienojumi, tāpat kā daudzas mākslīgi radītās vielas, ir spējīgi reaģēt ar citām ķermenī nonākušajām vielām un veidot neparedzamas iedarbības savienojumus, kā arī uzkrāties audos, un var atbrīvot alumīnija jonus, kas pēc tam, iespējams, var radīt smadzeņu šūnu bojājumus.
Savukārt, dabīgajā kosmētikā izmantotie alumīnija alauni (Potassium alum, Aluminiumoxide, Aluminiumhydroxide u.c.) ir inerti kristāliskie ieži – tie neatbrīvo nekādus jonus, kā arī – neaizsprosto poras, bet gan neitralizē sviedru nepatīkamo aromātu. Tāpat dabīgajā kosmētikā sastopami efektīvi dezodoranti arī bez šiem kristāliem – veidoti, piemēram, no rīcineļļas un augu ekstraktiem ar savelkošu un baktērijas neitralizējošu iedarbību, ar Triethylcitrate (iegūtu no ķiršiem) vai Farnesol (no ēteriskajām eļļām).
Saules aizsargfiltri (SPF)
Dabīgā kosmētika izmanto atsevišķu iežu un minerālvielu (vizlas (Mica), titāna (Titanium Dioxide) un cinka (Zinc Oxide)) spēju atstarot saules starus – šie filtri darbojas ādas virspusē līdzīgi spogulim, neļaujot ne UVA, ne UVB, ne UVC tipa starojumam vispār iekļūt ādā. Savukārt sintētiskie filtri transformē UVB, modernākie – arī UVA, starus pēc to iekļūšanas ādā. Šo reakciju rezultātā veidojas jauni molekulārie savienojumi, kas var radīt pilnīgi nemanāmus blakusefektus, bet jutīgiem cilvēkiem var arī būt par cēloni spēcīgai alerģijai vai fototoksiskām reakcijām.
Cīrihes universitātes pētījumos atklātais fakts, ka populārākie sintētiskie SPF (Benzophenone-3, Homosalate, 4- Methy-benzylidene camphor (4-MBC), Ethylhexyl Methoxycinnamate (tiek apzīmēts arī kā: Octyl-Methoxycinnamate) un Ethyexyl Dimethyl PABA (apzīmē arī kā: Octyl-dimethyl-PABA)) imitē estrogēnu darbību, un tādējādi var sekmēt vēža šūnu augšanu, pielēja eļļu jau tā dedzīgajā diskusijas ugunī par šo vielu nekaitīgumu. It sevišķi par SPF daudzumu kosmētikas līdzekļos, jo, kā izrādās, SPF 40 nodrošina tikai par 1,5% lielāku aizsardzību (absorbē 97,5% saules starojuma), nekā SPF 20 (absorbē 96% starojuma).
Un vēl – izstrādājot melanīnu, ķermenis pats veido apmēram SPF 4 aizsardzību, ja sauļošanās notiek pakāpeniski, nevis uzreiz nocepoties sarkanam. (Šo efektu var pastiprināt un atbalstīt, lietojot uzturā dabīgo karotīnu, piemēram, burkānus un tomātus kopā ar olīveļļu.) Tāpēc viens no labākajiem un nekaitīgākajiem aizsargfiltriem laikam gan būs mēra sajūta, gan sildoties saulītē, gan izvēloties kosmētiku ar SPF.
Antibakteriālās vielas
Parasti tiek izmantotas ziepēs un zobu pastās, lai nodrošinātu dezinfekciju vai pretiekaisuma efektu, kā arī dezodorantos un pretblaugznu šampūnos. Tās mēdz būt toksiskas, piemēram, fluors, tāpēc pieļaujamās devas ir stingri ierobežotas (lūdzu, nedariet kā Alfons Trīcvaidziņš – neēdiet zobu pastu un neļaujiet to darīt bērniem!). Tādas plaša spektra antibakteriālas vielas kā triklozāns (Triclosane) līdzinās šaušanai ar lielgabalu pa zvirbuļiem – iznīcinot pāris smaganu iekaisumu izraisošo baktēriju vai cenšoties nodrošināties pret iespējamo, taču vēl nenotikušo mikrobu invāziju pēc rotaļām smilšu kastē, vienlaikus tiek iznīcināta mutes dobuma vai ādas dabīgā mikroflora. Piekopjot šādu taktiku regulāri, āda zaudē labvēlīgās baktērijas jeb savu dabisko aizsardzības spēju, toties kaitīgie mikrobi un sēnītes attīsta rezistenci (kļūst nejūtīgas pret ķīmisko antibakteriālo vielu). Rezultāts bieži vien tad ir pilnīgi pretējs vēlamajam – aizsardzības vietā mums ir disbakterioze, sēnītes un stafilokoki vairojas uz nebēdu, turklāt neviena zobu pasta, ziepes vai šampūns vairs nepalīdz.
Lielisku „antibakteriālu” efektu nodrošina vienkārša tīrības ievērošana – ja regulāri tīrīsiet zobus un mazgāsiet rokas pat bez jebkādu speclīdzekļu palīdzības, kaitīgajām baktērijām būs mazas izredzes Jums ko nodarīt. Bet, ja tomēr vajadzīgs jaušamāks antibakteriāls efekts, labāk izvēlēties līdzekļus, kur to nodrošina tikai (ar uzsvaru uz vārdiņu – tikai!) dabīgas vielas – ēteriskās eļļas (piemēram, Austrālijas tējas koka), augu ekstrakti (kumelītes, kliņģerītes, timiāns, salvija, krustnagliņas, greipfrūtu sēkliņas u.c.), ksilīts (no bērza vai augļiem iegūts saldinātājs), propoliss, u.c. Efektivitātes ziņā šīs vielas neatpaliek no ķīmiskām antibiotikām, toties, tās lietojot, nedz disbakteriozes, nedz mikrobu rezistences veidošanās nav novērota.
Smaržvielas
Alerģija uz smaržvielām ir viena no visbiežāk sastopamajām – vidēji 4 no 10 cilvēkiem ir izjutuši diskomfortu, lietojot aromatizētus kosmētikas vai mazgāšanas līdzekļus. Ir smaržvielas, kas tiek uzskatītas par šajā ziņā īpaši riskantām, tās drīkst pievienot tikai stingri noteiktos daudzumos (0,001% līdzekļiem, kas paliek uz ādas, un 0,01% līdzekļiem, kas pēc lietošanas tiek noskaloti) un tās jāuzrāda INCI deklarācijā atsevišķi, nepaslēpjot zem kopējā apzīmējuma Parfum. Visbiežāk alerģijas izraisa: Cinnamal, Isoeugenol, Oak moos (Evernia Prunastri ekstrakts) un Tree moos (Evernia Furfuracea ekstrakts). Pārējās potenciāli alergēnās smaržvielas ir: Amyl cinnamal, Amylcinnamylalcohol, Anisyl alcohol, Benzyl alcohol, Benzyl benzoate, Benzyl cinnamate, Benzyl salicylate, Citral, Citronellol, Coumarin, Eugenol, Geraniol, Hexyl cinnamaldehyde, Hidroxycitronellal, Hydroxymethylpenthylcyclohexenecarboxaldehyd, Lilial, d-Limonene, Linalool, Methyl heptin carbonate, 3-Methyl-4-(2,6,6-trimethyl-2-cyclohexen-1-yl)-3-buten-2-one.
Pieredze un testi uz brīvprātīgajiem rāda, ka dabīgās smaržvielas alerģiski cilvēki panes labāk, kā sintētiskās – jo tās tiek iegūtas no augiem, nevis naftas vai akmeņoglēm, un to iegūšanai izmantots parasti viens vienīgs pārstrādes etaps (destilēšana), kamēr sintētisko smaržvielu iegūšanai var būt nepieciešamas 10 – 12 sarežģītas ķīmiskas reakcijas un tās būtībā ir dzīvam organismam sveša, neatpazīstama informācija.
Tomēr INCI deklarāciju lasot, Jūs nevarēsiet noteikt, vai zem apzīmējuma Geraniol slēpjas dabīgā rožu eļļa, vai sintētiski iegūts analogs, vai no ēteriskās eļļas izolēta atsevišķa sastāvdaļa – viss saucas vienādi. Ja vien ražotājs aiz laba prāta nav norādījis, ka izmantotā smaržviela ir dabīga ēteriskā eļļa, kā to mēdz darīt BDIH dabīgās kosmētikas ražotāji.
Vēl jo sliktāk, ja Jums ir individuāla alerģija pret kādu smaržvielu, kas neietilpst iepriekšminētajā sarakstā – tad to, vai zem mīklainā Parfum neslēpjas kāda potenciāli alergēna viela, Jūs varat uzzināt tikai ar „zinātniskās bakstīšanas” metodi – mēģini un ceri, ka āda neniezēs, ar izsitumiem nepārklāsies un šķaudīt arī nevajadzēs. Tāpēc īpaši jūtīgiem cilvēkiem ieteicams lietot kosmētiku vispār bez smaržas.
Tāpat gadiem ilgi tiek diskutēts par atsevišķu sintētisko smaržvielu iespējamo kancerogēno iedarbību, piemēram – attiecībā uz muskusu. To ļoti plaši izmanto smaržās, īpaši – vīriešu. Atsevišķi sintētiskie muskusa savienojumi ir aizliegti, bet citu lietošanas devas stingri ierobežotas, jo pastāv nopietnas aizdomas par to uzkrāšanos audos, nervu sistēmas bojāšanu un sēklinieku audzēju sekmēšanu. Tomēr, līdzīgi kā ar parabēniem, tik populāru sastāvdaļu grūti aizliegt, jo sevišķi tādēļ, ka dabīgais muskusbriežu sekrēts ir neaprakstāmi dārgs – līdz 100 000 eiro par kilogramu, kā arī tā ieguve nav visai ētiska no dzīvnieku tiesību viedokļa.
Krāsvielas
Vārds azots veidojies no grieķu valodas vārdiem: a (ne) + zoe (apdzīvot). Un ne velti – azota (nitrogēna) krāsvielas dod spilgtas krāsas, kā sarkanu, oranžu un dzeltenu, taču ir visai toksiskas. ASV tās atļautas tikai ļoti īpašos izņēmuma gadījumos, savukārt Eiropā pagaidām 25 no atļautajām azota krāsvielām, tai skaitā anilīna krāsvielas, tiek pētītas, jo radušās aizdomas, ka tās rada aknu bojājumus un ir kancerogēnas, kā arī var izraisīt spēcīgu alerģiju cilvēkiem, kas nepanes aspirīnu.
Krāsvielas pēc INCI apzīmē ar burtiem CI un ciparu, piemēram: CI 15985 vai CI 75810. Tā, uzmetot aci, nav vienkārši atšķirt, kura ir azota, bet kura – dabīgā, vai ne? Tāpēc, ja Jums līdzi nav garum-gara saraksta ar visiem šo apzīmējumu atšifrējumiem, drošāk izvēlēties līdzekļus bez krāsvielām, vai pēc BDIH sertificētu kosmētiku, kas izmanto tikai dabīgās un minerālās krāsas. It īpaši tas attiecas uz dekoratīvo kosmētiku – ja krēmos un zobu pastās krāsvielu daudzums grozās ap 0,5% un pat tad var izraisīt kairinājumu, tad dekoratīvās kosmētikas līdzeklis var saturēt līdz pat 30% krāsvielu.
Tenzīdi
Ziepes, šampūni, dušas želejas, zobu pastas – visos līdzekļos, kas paredzēti attīrīšanai, šīs mazgājošās vielas spēlē galveno lomu. Tās šķīdina taukus un netīrumus, bagātīgi puto, taču vienlaikus arī sausina vai pat kairina ādu. Un dažiem līdzekļiem pievienotie mitrinoši komponenti šo sausinošo iedarbību mazināt vienkārši nepagūst, jo tiek noskaloti līdz ar putām. Tāpēc vienīgais, ko te var darīt – izvēlēties pēc iespējas maigākus tenzīdus.
Viskairinošākie skaitās katjonu tenzīdi, kurus parasti izmanto šampūnos sausiem matiem, jo tie mazina elektrizēšanos un dod antibakteriālu efektu. Mazliet maigāki ir anjonu tenzīdi, (piemēram, Sodium Laureth Sulphosuccinate), tiem seko amfotērie tenzīdi (piemēram, Cocoamidpropyl Betaine). Nejonu mazgājošās vielas, kuras parasti izmanto dabīgajā kosmētikā, (Cocoglucoside, APG jeb Alkylpropylglycoside u.c.), tiek iegūtas no augu izcelsmes vielām, kā saharoze, glukoze, ciete, kokosriekstu eļļa un ir vienas no maigākajām. Acyglutamate ir ādai ļoti saudzīga viela, taču tik dārgs prieks, ka to reti izmanto kosmētikā.
Pastāvīgu strīdu un pārpratumu cēlonis ir tas, ka ne visi katjonu tenzīdi ir tiešām tik šausmīgi, un ne visi nejonu – tik maigi.
Viegli apmulst arī tādēļ, ka ķīmiķu nenogurstošu centienu rezultātā top jauni, jaukta tipa tenzīdi (piem., Sodium Cocomonoglyceride Sulphate, kas ir kaut kas pa vidu starp anjonu tenzīdu un APG: tas tiek iegūts no kokosriekstu eļļas glicerīna, labi puto un bioloģiski noārdās), kā arī jaunās paaudzes maigas mazgājošās vielas/emulgatori no kukurūzas un kartupeļu cietes (Sorbitan Stearate/Distearate/Tristearate/Isostearate/Sesquistearate, Sorbitan Oleate/Dioleate, Sorbitan Laurate, Sorbitan Caprylate u.c.)
Un tagad – pavingrināsimies!
Viss iepriekš teiktais, protams, nav pilnīgs iztirzājums, bet gan tikai mazliet paver priekškaru plašajā kosmētikas sastāvdaļu pasaulē. Tomēr ar to vajadzētu pietikt, lai Jūs spētu labāk orientēties un kļūtu par gudriem pircējiem, kurus „plika” reklāma tik viegli neapmānīs.
Turpinājumā sniedzam dažus reālu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu piemērus. Salīdziniet, kā atšķiras dabīga kosmētika no šķietami dabīgas, patrenējieties un pārbaudiet, kā Jums izdodas atpazīt sastāvdaļas INCI valodā! Izceltiem burtiem atzīmētas sastāvdaļas, kuras par īsti dabīgām, videi draudzīgām vai veselīgām grūti atzīt.
Lūk, šādas sastāvdaļas redzēsiet kādas „dabīgās” kosmētikas firmas mitrinoša losjona etiķetē:
Aqua, Octyl Methoxycinnamate, Butylene Glycol, Octyl Salicylate, Octyl Palmitate, Sorbitan stearate, Titanium Dioxide, Glycerin, Dimethicone, Triticum Vulgare, Sodium Magnesium Silicate, Butyrospermium Parkii, Benzyl Alcohol, Ceteareth-20, Phenoxyethanol, Tocopheryl Acetate, Alumina, Sucrose Cocoate, Cetyl Alcohol, Methylparaben, Parfum, Glyceryl Stearate, Propylparaben, Xanthan Gum, PEG-100 Stearate, Silica, Sodium Polyacrylate, Tetrasodium Pyrophosphate, Disodium EDTA, Sodium Methylparaben, CI 14700.
Ķīmisks SPF, silikons, tad – parabēni un citi ne visai maigi konsevanti, PEG, EDTA, azota krāsviela… No augiem – vienīgi kviešu asnu eļļa un šī sviests, varbūt – arī E vitamīns, tomēr tie atrodami saraksta vidusdaļā, tātad – nav pārsvarā, visticamāk, to devas šajā līdzeklī nav īpaši dāsnas.
Sertificētas BDIH kosmētikas losjons izskatās šādi:
Aqua, Glycine Soja *, Prunus Amygdalus Dulcis *, Olea Europaea *, Simmondsia Chinensis *, Glycerin, Sorbitan Stearate, Glyceryl Stearate Citrate, Butyrospermum Parkii *, Theobroma Cacao Butter, Chamomilla Recutita *, Calendula Officinalis *, Sucrose Cocoate, Xanthan Gum, Parfum (Essential Oils), Sodium Lactate, Lactic Acid, Galactoarabinan, Tocopherol, Limonene, Linalool, Citronellol
Ūdens, sojas eļļa* mandeļu eļļa*, olīveļļa*, žožobas eļļa*, glicerīns, sorbitānstearāts, glicerīna un citronskābes esters, Šī sviests*, kakao sviests, kumelīšu ekstrakts*, kliņģerīšu ekstrakts*, cukura esters, ksantāna sveķi, ēterisko eļļu maisījums smaržai, pienskābes nātrija sāls (mitrinoša viela), pienskābe, polisaharīds, E vitamīns; limonēns, linalols, citronelols (iegūti no ēteriskajām eļļām).
Saraksta sākumā – tātad veido lauvas tiesu līdzekļa apjoma – augu eļļas un ekstrakti, ar * apzīmētās izejvielas iegūtas no ekoloģiski audzētiem augiem. No palīgvielām vienīgās problemātiskās ir divas smaržvielas, kas, lai gan iegūtas no ēteriskajām eļļām, tomēr jūtīgai ādai var būt kairinošas.
Lūk, citas „biokosmētikas” lūpu balzams:
Paraffinum Liquidum, Isopropyl Palmitate, Paraffin, Ricinus Communis Oil, Polybutene, Candelilla Cera, Cera Carnauba, Lanolin, Lanolin Oil, Hidrogenated Microcrystalline Wax, Theobroma Cacao Butter, Tridecyl Trimellitate, Ethylhexyl Methoxycinnamate, Butyl Methoxydibenzoylmethane, Ethylhexyl Salicilate, Linum Usitatissimum Oil, Tocopheryl Acetate, Retinyl Palmitate, Propylparaben, BHT, Parfum, d-Limonene, CI 77891, CI 19140.
Balzama bāzi veido parafīns, kopjošie kakao sviests un linu eļļa nav saraksta priekšgalā un nav iegūti biolauksaimniecībā, izmantoti ķīmiskie SPF, kā konservanti – parabēni un BHT (antioksidants), potenciāli alerģiskais limonēns…
Salīdzinājumam – patiešām dabīgs lūpu balzams:
Olea Europea*, Cera Flava, Persea Gratissima*, Butyrospermum Parkii, Simmondsia Chinensis, Aleurites Moluccana, Triticum Vulgare, Citrus aurantifolia*, Citrus Reticulata*, Cananga odorata*, Vanilla Plantifolia*, Retinyl Palmitate, Ascorbic Acid, Tocopheryl Acetate.
Olīveļļa, bišu vasks, avokado eļļa, šī sviests, žožobas eļļa, kukui rieksta eļļa, kviešu asnu eļļa, laima, mandarīna, ilang-ilang un vaniļas ēteriskās eļļas, A, C un E vitamīni. Komentāri lieki, vai ne?
Vēl viens „augu kosmētikas pionieris” – serums sejas ādai:
Aqua, Lentinus Edodes, Dimethicone, Butylene Glycol, Vitis Vinifera, Ethylhexyl Cocoate, Cetyl Alcohol, Propylene Glycol, Urea, Glycerin, Sodium Mannuronate Mathylsilanol, Methyl Glucose Sesquistearate, Dicapryl Maleate, PEG-100 Stearate, Talc, Sodium Lactate Methylsilanol, Petrolatum, Butirospermum Parkii, Acacia Senegal, Cyclopentasiloxane, Parfum, Glyceryl Stearate, Ethyl Linoleate, Methylparaben, Lecithin, Dimethiconol, Carbomer, Xantan Gum, Tocopheryl Acetate, Sorbic Acid, Retinyl palmitate, Allantoin, Ethylparaben, BHT, Propylparaben, Sodium Hidroxyde, Butylparaben, Tetrasodium EDTA, CI17200.
Seruma bāzi veido ļoti pozitīvi vērtējamais šitaki sēņu ekstrakts, bet arī silikoni, sintētiskās eļļas, vazelīns. PEG emulgators, BHT, EDTA, azota krāsviela, četri parabēni – gandrīz puse sastāvdaļu (15 no 38) šajā „dabas veltē” ir ķīmija pēc pilnas programmas. Vīnogu kauliņu eļļa, E vitamīns un šī sviests – nelielam mierinājumam…
Īsti dabīgam sejas krēmam būtu jāizskatās, piemēram, šādi:
Aqua, Glycerin, Vitis Vinifera, Glycine Soja*, Alcohol, Cera Flava, Glyceryl Stearate Citrate, Sorbitan Stearate, Simmondsia Chinensis*, Butyrospermum Parkii*, Sodium Hyaluronate, Pyrus Cydonia, Jasminum Sambac, Bambusa Arundinacea, Hippophae Rhamnoides*, Sucrose Cocoate, Xanthan Gum, Parfum, Sodium Lactate, Tocopherol
Ūdens, augu glicerīns, vīnogu kauliņu eļļa, sojas eļļa, graudu alkohols, bišu vasks, divi dabīgie emulgatori, žožobas eļļa, Šī sviests, hialuronskābe (biotehnoloģiski iegūta, efektīvs mitrinātājs un pretgrumbu līdzeklis), cidonijas ekstrakts, jasmīna ziedu vasks, bambusa stiebru pulveris, smiltsērkšķa eļļa, cukura un augu eļļas emulgators, ksantāna sveķi (iegūst cukura bio-fermentācijas procesā), ēteriskās eļļas smaržai, pienskābes sāls, E vitamīns.
Raksts atrodas: Par bio, eko, zaļo un veģetāro dzīvesveidu, Raksti
53 komentāri Komentēt
1. Aleksandrs | 27. oktobris, 2006 @ 12:53
Paldies! Jauks raksts, kas varētu sniegt visai noderīgu un neuzbrūkošu informāciju vidusmēra patērētājam un pat nezinātājam… Labs tulkojums, viegli sagremojami fakti (izpratnes ziņā, bet emocionālajā-pietiekoši šokējoši, lai rīkotos)… man pat kļūst neinteresanti- nav kur piekasīties
)))))) visam piekrītu!
Atliek tikai iekalt iedzīvotājiem, ka to ir vērts zināt… Un vēl- tas raksts nebūs noderīgs tiem, kas konsekventi noskaņoti apmeklēt skaisti noformētus Drogu veikalus un neatzīst nevienu citu alternatīvu. Lūk, tā jau ir problēma…
Nu iedomājieties: ieies Drodziņās meitenīte ar gariem lāpstu nadziņiem, zemās jostas džinsenītēm, blondiem, 82 reizes balinātiem matiņiem, kuros visticamk mīt blaugzniņas, 195 slāņiem kosmētikas uz sejiņas un, turot rokā sava darba laikā izdrukāto Jūsu rakstu, veikala spilgto reklāmiņu apžilbināta, actiņas ar XXXXXL garajiem gotiņas SuperLash vai SuperFlash skropstiņām, pačeko plauktiņus, a tur viscauri- parabēniņi un SLS-iņi, atmetīs ar rociņu un paliks uzticīga naftas produktiņiem… Kā pārliecināt šo kategoriju? Nezinu… Jau ilgus gadus vairāki mani draugi nav pārliecināmi… Tāda nu ir tā patiesība- veselīgi vai vismaz nekaitīgi produkti / izstrādājumi, ir nobriedušu cilvēku prioritāte, bet kā piesaistīt infantīlos sabiedrības pārstāvjus?… Ehh, retorika…
2. Biotēka | 27. oktobris, 2006 @ 14:05
Nekreņķējieties, Aleksandr, tik ļoti!
Katram savs laiks, kad tas briedums pienāk, jeb kā tautas paruna saka: katra gotiņa reiz bijis teļš.
Mēs cieši un nelokāmi ticam cilvēku spējai kļūt gudrākiem, labākiem un dabiskākiem, un vai ik dienas Biotēkā pārliecināmies par to. Nāk arvien jaunas un jaunas meitenītes, kuras tomēr izvēlējušās savas garās skropstiņas krāsot ar dabisku tušu un uz sejiņas likt dabiskos pūderkrēmus, acu ēnas un lūpu krāsas, matiņus – mazgāt ar dabīgiem šampūniem, krāsot ar augu krāsām, ieveidot ar dabīgām lakām, un lietot dabīgus sejas krēmiņus. Tā kā – būs jau labi, un arvien labāk, un labāk, un labāk…!
3. Diāna | 27. oktobris, 2006 @ 20:20
Sveiki! Produktu sastāvu nepētu, jo neko tur nesaprotu. Šo rakstu izlasīju ar interesi un mēģināšu atcerēties visu, ko šeit izlasīju.
Varbūt esmu tā “gotiņa”, bet tagad labprātāk iepērkos “BIotēkā”, nevis “Drogās”, jo rūpējos par savu veselību. Un “Biotēkā” par produktu sastāvu esmu droša pat to nelasot, jo par to kāds jau ir parūpējies. Tātad, man ir laiks saprast kas ir rakstīts uz visām kastītēm nedarot pāri savai veselībai
4. Biotēka | 28. oktobris, 2006 @ 15:49
Paldies, Diāna, par uzticēšanos mums! Mēs tiešām izpētām visus sastāvus, pirms liekam preci Biotēkas plauktos, lai pircējiem vairs ne par ko nebūtu jālauza galva un viņi varētu droši iegādāties to, kas sirdij tīkamāks.
5. Vizma | 29. oktobris, 2006 @ 0:39
Paldies par plašo informāciju! Gribētu saņemt atbildi uz jautājumu – cik ilgā laikā (aptuveni) organisms sāk atbrīvoties (kaut vai daļēji) no gadu desmitiem krātās ķīmijas, ja tikai tagad esmu sākusi lietot dabīgo kosmētiku un sadzīves ķīmiju?
6. Biotēka | 30. oktobris, 2006 @ 10:12
100% vienprātības, Vizma, par šo jautājumu nav. Skaidrs ir vien tas, ka paiet gadi. Cerību vieš zinātnieku izpētītais, ka visas šūnas ķermenī nomainās jeb atjaunojas apmēram 7 gadu laikā. Svarīgi šajā attīrīšanās procesā, protams, pēc iespējas samazināt atkārtotu piesārņošanu, un tieši to, uzsākot veselīgu dzīvesveidu, Jūs arī darāt!
7. livija | 6. novembris, 2006 @ 17:42
vai pie jums pieejams kāds dabīgs lūpu balzams vai līdzīgs kopjošs līdzeklis pret sprēgāšanu, ja ir kādas firmas, cik apmēram maksā?
8. Biotēka | 8. novembris, 2006 @ 9:29
Biotēkā ir veselu 4 veidu dabīgie lūpu balzami – Logona, Himalaya un Sante firmu ražojumi maksā katrs ap 2 Ls, Džona Māstera lūpu balzams maksā 6,95 Ls.
52. Sandra | 22. marts, 2011 @ 16:23
Varbūt 5 gadus atpakaļ bija savādāka situācija (Jūsu komentārs no 2006.gada), tomēr nesen mana paziņa bija interesējusies par Himalaya sastāvu un atklājusi tur ļoti “nedabiskas” kompozīcijas
9. parsla | 3. decembris, 2006 @ 11:16
Es tikai pavisam nesen sāku interesēties par Biotēkas produktiem, mani ļoti ieinteresēja raksts “Cik maksā skaistums”, bet, diemžēl, ir iespēja izlasīt tikai tā II turpinājumu. Sakiet, lūdzu, vai nav iespējams nopublicēt šī raksta sākumu. Es esmu aizrāvusies ar visu savu kosmētisko līdzekļu sastāva pētīšanu, manai un bērnu veselībai tas ir ļoti svarīgi. Ļoti lūdzu!!!
10. Biotēka | 4. decembris, 2006 @ 9:29
Sadaļā Raksti atrodama arī šī raksta pirmā daļa:
http://www.bioteka.lv/lv/?p=95#more-95
11. Inese | 14. decembris, 2006 @ 11:24
Ir ljoti jauki, ka kaads deva ieskatu kosmeetikas sastaavdaljaas, tachu buutu veel labaak, ja buutu pieejams saraksts ar dabiigajaam un kaitiigajaam vielaam.
Pameeginaaju paarbaudiit savu kosmeetiku peec shii raksta. Tachu man tas neizdevaas, jo rakstaa ir mineeta tikai maza daljinja no visaam iespeejamaam sastaavdaljaam. Taa arii netiku skaidriibaa, cik daudz manaa kosmeetikaa ir labu vielu, bet cik kaitiigaas kiimijas.
12. Biotēka | 14. decembris, 2006 @ 13:57
Solīt nesolām, taču centīsimies šādu sarakstu izveidot. Taču pilnīgi noteikti varam apgalvot, ka visus desmitus tūkstošu kosmētikā izmantoto vielu nespēsim tajā aplūkot un izanalizēt – tik un tā atklāsies tikai maza daļiņa skaidrības!
Analizējot jebkuru savu kosmētikas līdzekli, nav nemaz jāspēj atpazīt ikkatra sastāvdaļa, lai tiktu skaidrībā, vai dotais līdzeklis ir pavisam ķīmisks vai arī – diezgan dabīgs.
Aplūkojiet pirmās 4 – 8 vielas. Tās veido bāzi. Ja tūlīt aiz ūdens minēti augu latīņu nosaukumi: super! Ja parafīns, dimetikons vai citi silikona paveidi, minerāleļļa, PEG, PPG, utt., – nu, tad tā švakāk.
Sekojošās sastāvdaļas rādīs Jums aktīvās vielas un palīgvielas. Jo dabīgāka ir kosmētika, jo vairāk būs augu nosaukumu (latīņu nosaukumi parasti sastāv no diviem vārdiem; lai noskaidrotu precīzi, vai tas ir augs un kāds tieši augs tas ir, iesakām ievadīt šos vārdus interneta meklētājā, noteikti parādīsies informācija vairākās “cilvēcīgās” valodās, kas ļaus šo augu atšifrēt). Jo mazāk atradīsiet parabēnu, visādu cipariņu, EDTA, BHT, utt., un, jo tuvāk tie būs saraksta beigu galam – jo labāk!
Palūkojieties pēc emblēmiņām – palasiet, kas tieši uz tām maziem burtiņiem rakstīts – ja izdodas ieraudzīt: sertificēts dabīgs, ekoloģisks, organic, tad var mēģināt tam ticēt, un var mēģināt atrast internetā šādas emblēmas, lai pārliecinātos, kas tās izdod un ko šāds sertifikāts apstiprina.
Lūk, arī visa gudrība!
Lai veicas!
13. johanna | 12. janvāris, 2007 @ 12:16
Biotēka, paldies par darbiņu, ko darat. Bez jums Latvijā būtu daudz daudz grūtāk ko sakarīgu nopirkt, saņemt informāciju, orientēties ķīmiskās un psidonaturālās kosmētikas piedāvājumā un atrast sev tiešām labus un nekaitīgus kosmētikas līdzekļus. Paldies!
14. Rita | 26. februāris, 2007 @ 14:15
….Tiesjaam jauks raksts…rakstu zinaatniski peetniecisko darbu par kaitiigajaam vielaam kosmeetiskajos liidzekljos a un to ietekmi uz cilveeku…..izlasot sjo rakstu uzzinaaju daudz jauna..paldies
…..veeletos mazliet vairaak uzzinaat vismaz par kaitiigako vielu tiesjo ietekmi uz cilveeka veseliibu…..velrei paldies par rakstinju….
15. kristīna | 11. aprīlis, 2007 @ 14:50
raksts tiešām noderīgs un jāsak lielas paldies to veidotājiem!!!
man ir jautājums un ceru,ka varēsiet ko palīdzēt! es esmu skolniece, bet tūlīt jāizvēlas par ko tālāk macīties, mani interesētu kaut kas saistībā ar tādu darbu, ko darāt jūs- veselīgs uzturs, dabiski produkti, sakārtota vide bez ķīmijas! īsti nesaprotu, ko vajadzētu mācīties, piem, lai varētu iesaistīties dabiskas kosmētikas izveidē! saprotu, ka bioloģija, bet tieši konkrēti ko? ceru, ka jūs no savas pieredzes varēsiet līdzēt!! paldies!:)
16. Biotēka | 11. aprīlis, 2007 @ 15:29
Cik mums zināms, dabīgas kosmētikas izveidē vistiešāk piedalās ķīmijas un farmakoloģijas speciālisti, kā arī ārsti – dermatologi.
Droši vien ir vērts aprunāties ar augstskolu uzņemšanas nodaļu darbiniekiem – iepazīties ar bioloģijas, ķīmijas un medicīnas fakultāšu piedāvātajām specialitātēm un programmām, ko tajās apgūst, uzzināt, kādos darbos skolas absolventi visbiežāk pēc tam strādā.
17. Elfa Uzuleņa | 14. maijs, 2007 @ 11:42
Kopš lietoju W E L E D A S sejas un ķermeņa kopšanas produktus, citus vairs nav vēlēšanās lietot.
18. Evita | 16. maijs, 2007 @ 12:50
Vai Jūs nevarētu komentēt “Dzintara” higieniskās lūpu krāsas: cik viņas ir dabīgas, jo viņām nav pievienots INCI.
Kā arī cik dabīgas ir Stendera ziepju fabrikā un Riga soap manufacture ražotie vannas piederumi.
19. Biotēka | 17. maijs, 2007 @ 8:50
“Dzintara” lūpu krāsu INCI Jūs variet iegūt, palūdzot tos pārdevējām “Dzintara” veikalos. Līdzīgi arī ar Stendera un Rīgas ziepju manufaktūras ražotajiem līdzekļiem.
Izvērtējot šos sastāvus, Jūs redzēsiet tajos gan daudz dabīgu ingredientu, gan arī arī šo to ne visai. Atkarīgs no katra konkrētā līdzekļa, kuru pētīsiet.
Attiecībā uz izmantoto augu ekstraktiem šo firmu ražojumos gan nav manīts kāds apliecinājums, ka tie tiktu gatavoti no bioloģiski audzētiem augiem.
20. Anete | 22. maijs, 2008 @ 14:26
Paldies par šo rakstu. Ļoti izsmeļošas atbildes. Biju iepriekš jautājumu uzdevusi saistībā ar to kas ir dabīgs, tagad uzdūros rakstam. Paldies , nu viss ir skaidrs.
21. Biotēka | 23. maijs, 2008 @ 14:39
Prieks, ja noderēja!
22. AIJA | 18. jūlijs, 2008 @ 11:30
Pilnīgu piekrītu ka katram pienāk savs laiks kad uz daudzām lietām sāk skatīties savādāk,mans briedums sākas 48 gados(joks).Kad 90-mitajos gados Latviju sāka pārpludināt ārzemju preces,tad mēs aiz lieliem priekiem redzot šīs importa preces grābām visu ko piedāvāja un lietojām visu ko varējām, neiedziļinoties nekādos sastāvos un bijām (un varbūt jo projām esam) apmierināti,bet agri vai vēlu tu tomēr sāc saprast ka kaut kas nav tā kā vajag.Man tagad tieši pienācis tas vecums kad gribas kardināli kaut ko mainīt un tad pēkšņi vienā žurnālā izlasīju par bioteku…un nu slūžas ir vaļā.Paldies par šo rakstu, ļoti izsmeļoši un beidzot kaut ko var saprast par šīm sastāvdaļām.Izlasot šo rakstu man sagribējās visu savu parfimēriju izmest ārā(ticiet man viņas ir daudz un nav no lētajām).Varbūt var cerēt ka kādreiz atvērsiet veikalu arī Talsos,tas būtu kolosāli.Vēlreiz liels paldies
23. kristena | 21. jūlijs, 2008 @ 20:57
Vai Latgalē ir iespējams nopirkt biotēkas produktus?
24. Biotēka | 21. jūlijs, 2008 @ 21:12
Jēkabpils būs vistuvākā vieta Latgalei, ja runa iet par fiziskiem veikaliņiem. Internetveikali piegādā visā Latvijā.
Visas adresītes, kur Biotēkas preces iegādājamas, atradīsiet sākumlapā, rakstā “Biežāk uzdotie jautājumi”.
25. Dace | 5. augusts, 2008 @ 15:27
Labdien,
Dabisko kosmeetiku lietoju jau gadus 3, bet nekaadiigi nevaru atrast sev piemeerotu shampuunu un balzaamu. Esmu izmeeginaajusi tik daudzus… Lavera, Logona, Sante, Dr Hauscha, Weleda… pat John Masters Organics bet neviens no shiem shampuuniem taa neiedarbojas kaa sisteetiskie…. vai varat ko ieteikt? Paldies!
26. Biotēka | 5. augusts, 2008 @ 17:08
Ir gluži loģiski, ka dabīgie šampūni atšķiras no sintētiskajiem – citādāk jau nebūtu lielas jēgas no to dabiskuma, vai ne?
Bet kas tad tieši nepatīk un šķiet tik nepiemērots tajos dabiskajos?
27. Dace | 29. augusts, 2008 @ 20:00
Kad izmazgaaju matus ar dabiskajiem, tad mati saveljaas, gruti izkjemeet un aatraak sataukojas, arii taa nespiid. Pat lietojot kondicionierus un speciaalos matu sprejus. Agraak mazgaaju katru treho dienu, bet tagad katru otro… Izlasiiju, ka kaadai citai jaunkundzei ieteicaat mazgaat ar veesaaku uudeni, liekas, ka tas palidzeeja mazliet, bet vienalga iisti labi nav. Bet varbuut ir kaadi dabiski liidzekli? Esmu dzirdeejusi par citrona sulu un alu…
28. Biotēka | 29. augusts, 2008 @ 20:55
Ar dabiskajiem šampūniem patiešām visbiežāk ir tā, ka bez kondicioniera tā lieta neiet krastā, it sevišķi, ja mati garāki. Un ar dabīgajiem kondicionieriem gadās tā, ka viņi jāliek matos bagātīgāk un jāpatur drusku ilgāk, kā sintētiskie.
Runājot par to, ka “agraak mazgaaju katru treho dienu, bet tagad katru otro” – tā ir vai nu matu tipam nepiemērota šampūna izvēle vai arī matiem jādod mazliet laiks pielāgoties: jāpamazgā nevis vienu, divas reizes, bet gan 6 – 7 un tad jāizdara secinājumi.
Matu spīdumu lieliski atjauno Logona bezkrāsas henna, Jason aprikožu kondicionieris, John Masters kondicionieri un matu atjaunotājs.
Citrona sula arī atjauno matu spīdumu, taču līdz nākošajai mazgāšanai, un pārāk bieži ar to nevajadzētu aizrauties – skābe tomēr…
29. Dace | 30. augusts, 2008 @ 12:59
Kaut kur ieprieksh kaados komentaaros lasiiju, ka mekleejat dabiigu intiimzheleju, bet taada veel nav atrasta, luuk viens labs variants: COSLYS seerija, ECOCERT kosmeetika no Francijas. Arii paareejie produkti ir briinishkjiigi.
http://www.coslys.fr/coslys/presentation/
30. Biotēka | 30. augusts, 2008 @ 15:05
Ai, PALDIES, Dace!
31. Anda | 3. novembris, 2008 @ 19:05
Vairākus gadus lietoju “Biotēkas” produkciju, ideja jau ir laba, jā, ekodzīvesveids vēršas plašumā, taču uz savas un savu radinieku ādas izmēģināju visdažādākos produktus. Turklāt esmu ieguvusi pieredzi un, kas ir pats galvenais, atgriezusies pie kvalitatīvas kosmētikas. Matus sabojāju ar dabīgajiem šampūniem, lietoju Weledas, Logona, Urtekram šampūnus, mati bija nekādi, un sāka pastiprināti izkrist, mierināju sevi ar domu, ka varbūt tas ir tikai sākums un turpināju lietot, bet nē, mati krita spēcīgi ārā ar mēnešiem, pirms tam man bija biezi, veselīgi mati. Atveseļot pēc šiem “dabīgajiem” eksperimentiem un apturēt izkrišanu izdevās tikai ar Kerastase šampūnu (neko labāku savā dzīvē neesmu lietojusi). Esmu izmēģinājusi arī lielu klāstu no citām salonos tikai nopērkamām matu kopšanas līnijām. Loģiski domājot, tādasompānijas kā Kerastase iegulda lielu naudu zinātniskajos eksperimentos, jā un šampūnā ir iekšā SLS, bet es vairs no tā nebaidos.
Krēmi, tika arī izmēģināti visdažādākie un ģimenes locekļi iedzīvojās tādās alerģijās uz sejas, ka ar grūtībām un laiku tikai tika no tām vaļā. Pirkta tika šeit reklamētā “dabīgā” kosmētika.
No Weledas pēdu ba;zāma arī radās alerģija – iesnas, kuras nepārgāja mēnešiem ilgi. Un vispār tas notika vienlaicīgi ar vairākiem cilvēkiem. Turklāt mēs nekad neesam bijuši alerģiski. Tā ka ir viela pārdomām, cik patiesi tas ir dabīgs un draudzīgs mums.
Lūpu balzāmi – tika izmēģināti visvisādi – aptiekās esošie un “Biotēkas” – Weledas, Himalaya herbals, Logona un secinājums – nekas nepalīdzēja. Labākais lūpu balzāms ir YSL, maksā dārgāk, bet lietosiet 2 gadus, lūpas nekad vēl nebija tik maigas, rezultāts ir acumirklīgs un pat nav vajadzības ziest vairākas reizes dienā vai katru dienu, brīnišķīgs produkts.
Varat dusmoties, bet esmu tik daudz ko izmēģinājusi uz savas ādas, ka vairāk pat eksperimentēt negribas, tāpēc tomēr iesaku padomāt, ko pērkat un kur labāk ieguldīt naudu. Turklāt, kā jau minēju, ne man vienīgai šādas problemas un neesmu alerģisks cilvēks.
32. Biotēka | 4. novembris, 2008 @ 0:36
Tas nu ir pilnīgi droši – nav tāda līdzekļa un tādas kosmētikas, kas visiem būtu vienādi laba.
Mēs vai ik dienas dzirdam no cilvēkiem (kuru Biotēkās apgrozās tiešām daudz un ļoti dažādi pēc ādas tipiem, jutīguma, vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesveida uzskatiem utt.) stāstus, līdzīgus kā Jūs adresējat dabīgajai kosmētikai, par “parasto” un pat profesionālo kosmētiku – gan lētu, gan dārgu, gan slavenu ražotāju, gan ne tik ļoti, tai skaitā arī par Jūsu pieminētajiem kosmētikas produktiem. Vai tas pierāda, ka Kerastase nav gana ieguldījusi pētījumos? Jeb rada šaubas par YSL kvalitāti? Jeb garantē, ka visiem noteikti labāki būs šampūni ar SLS?
Ja cilvēkam ir alerģija uz zemenēm vai ķiplokiem, vai tas padara tos mazāk dabīgus? Un šādam cilvēkam būtu ieteicams tos ēst, jo tur taču daudz vitamīnu un visādu vērtīgu uzturvielu, atšķirībā, piemēram, no margarīna vai E cipariem bagāta pusfabrikāta? Ja cilvēks var mierīgi apēst pesticīdiem pilnu salātlapu un ne pumpiņa neparādīsies – vai tas padara šo salātlapu mazāk piesārņotu un organismam veselīgāku?
Vienkārši ir cilvēki, kas ir alerģiski uz dabīgām lietām, un ir – kas uz ķīmiskām un sintētiskām. Te nav vainīgi ne pētījumi, ne kvalitāte – kas vienam nektārs, tas otram inde, tādēļ katram jālieto tas, kas viņam piemērotāks, der un patīk.
Un mums patiess prieks, ka esat atgriezusies pie tā, kas Jums vislabākais.
33. Sarmīte | 9. novembris, 2008 @ 19:04
Esmu zaļi domājoša un ļoti novērtēju biotekas produktus.Tā kā strādāju ar šiem produktiem kosmētiskajā kabinetā,varu iegūt veselu pētījumu par to,kā klientiem patīk,iedarbojas,kā mainās ādas izskats.Psihoemocionālais stāvoklis.
Tas ir īsts brīnums,kā dabiskā kosmētika un aromterapija,spēj apstādināt novecošanu!Un joga.Tā ir mana pieredze,kurā dalos.
Tagad par citu tēmu,kāpēc vispār šeit rakstu.
Vai kādam ir laba pieredze dabīgo matu krāsu lietošanā?Proti,sirmu matu.Jo,diemžēl,vēl neviena krāsa,kas ir nopērkama,to nespēj.Varbūt ir kāds frizieris,kas šajā lietā ir iedziļinājies?Gaišie,rudie toņi ir vienkāršāk iegūstami,bet piesātināti brūnos nevar nokrāsot.Ja kāda recepte ir zināma,būšu pateicīga!
34. Biotēka | 10. novembris, 2008 @ 21:23
Ar sirmo matu krāsošanu ir problēmas, jo sirmi mati pēc struktūras atšķiras no vēl pigmentus nepazaudējušajiem – un dabīgajiem augu pigmentiem grūti sirmajiem matiem piesaistīties.
Ražotājs arī norāda, ka sirmi mati vienmēr ar dabīgo krāsu nokrāsosies gaišāk, ne tik intensīvi, kā veselie mati. Logona iesaka izmantot sirmajiem matiem krēmveida krāsu vai pulverveida krāsu iejaukt kafijas vai melnās tējas uzlējumā, turēt krāsu matos pilnas 2 stundas, un, ja arī tad vēl nav gana brūni, tad pēc 12 stundām nokrāsot matus atkārtoti. Un tad nu – cik ir, tik ir. Ja gribas ko vairāk, atliek vien ķīmija…
Par Logona dabīgajām matu krāsām sīkāk variet palasīt šeit:
http://www.bioteka.lv/lv/?p=97
35. Anta | 20. janvāris, 2009 @ 16:41
Interesants un noderīgs raksts.Tikai nesen esmu sākusi interesēties par dabīgajām vielām kosmētikā, jo ko tik tur neliek iekšā. Tiešām sametas šķērmi no tā, ko tas viss laika gaitā var nodarīt mūsu organismam.
Ja nav nekādas sajēgas, ko šīs vielas uz marķējuma nozīmē, tad ir traki, uzskatu, ka jatrenējas un jainetesējas.Tas tiešām ir bezatbildīgi, ja cilvēks kaut ko pērk un neskatās, kas tur ir iekšā, tā jau var nopirk visādus brīnumus.
Man ir tikai 19, tiešām negribas, lai laika gaitā kaut kas parādās.Tomēr bieži vien lielveikalos ir izdevīgāk nopirk, gribētos, lai ekokosmētika būtu piejema plašāk.
Manā kosmētikas somiņā ir visādi, ne tik labi kosmētikas produkti, tomēr nevaru pēkšņi visu mest laukā un aisztāt ar dabīgo kosmētiku,tas nebūtu lēts prieks. Kā studentei,jāizvērtē, kas tad tiešām ir vairāk nepieciešams un ne vienmēr gadās nopirk to labako kosmētiku.Bet esmu apsolījusies, ka laika gaitā manā plauktā būs labāki produkti.
36. Inga | 12. februāris, 2009 @ 9:54
Piedāvājuma klāsts Jums tiešām bagāts, informācija plaša un saprotama. Tikai radās jautājums – no pie Jums pieejamās kosmētikas tikai Madara ir sertifikāts (ECOCERT)? Pārējās atliek uzticēties ražotāja godaprātam? Ar ko tad īsti atšķiras eko kosmētika, no eko-bio kosmētikas, no organiskās kosmētikas?Kādas institūcijas kontrolē kosmētikas produktu kvalitāti un atbilstību?
37. Inga | 12. februāris, 2009 @ 10:05
ak jā – vēl naturāla kosmētika? ar ko tās visas atšķiras?
38. Biotēka | 12. februāris, 2009 @ 11:07
Eko kosmētika, bio, organiskā, naturālā – tie ir sinonīmi.
Madara, protams, nav vienīgā sertificētā kosmētika. AquaBio, Logona un Sante ir BDIH sertificēta, Urtekram – Ecocert, Florame – Ecocert un Cosmebio, John Masters Ecocert un QAI/CCOF utt. Emblēmas vai norādes par šīm sertifikācijām atradīsiet gan uz kosmētikas iepakojumiem, gan arī aprakstos tepat mājas lapā pieminam (tikai neizdalām atsevišķā rakstā, kā Madarai, kura sertifikāciju ieguva nesen, kļūstot par pirmo šādi sertificēto latviešu kosmētika pasaulē).
Iesakām izlasīt arī šī raksta pirmo daļu, domājam, kļūs vairāk skaidrs par to, kas ir dabīgs, kas nav, kas organisks, ar ko viena kosmētika atšķiras no citas, kas ko kontrolē utt. :
http://www.bioteka.lv/lv/?p=95#more-95
39. Inga | 12. februāris, 2009 @ 18:28
Tātad sertifikācija katrā valstī notiek atšķirīgi un kopējs ir tikai lozungs. Jeb tomēr dažādiem sertifikātu devējiem ir dažādas prasības un pielaides normas? Ecocert Francijā, BDIH Vācijā, AIAB-ICEA Itālijā – tiešām standarti visiem vienādi?
40. Biotēka | 13. februāris, 2009 @ 10:50
Inga, īsumā sistēma ir sekojoša.
Valstiskā un likumdošanas līmenī visa kosmētika tiek kontrolēta vienādi, neklasificējot to dabiskā, sintētiskā vai pa pusei šādā tādā. Atbilst likumam un viss.
Tāpēc, līdzko kāds savam litram no naftas iegūtās minerālleļļas piepilina trīs piles kumelīšu ekstrakta, viņš mierīgi var nosaukt savu līdzekli par dabisku un likumam gar to nebūs nekādas daļas.
Skaidrs, ka tie ražotāji, kas savus kosmētikas līdzekļus ražo pilnībā no dabiskām izejvielām, vēlas saviem pircējiem šo būtisko atšķirību darīt zināmu, lai viņi netiktu reklāmas maldināti un zinātu, cik tad īsti dabisku kosmētiku viņi iegādājas – dabisks ir viss sastāvs, emulgatorus, konservantus, smaržvielas un krāsvielas ieskaitot, vai dabiskas ir tikai aktīvās vielas (tie trīs pilieni kumelīšu ekstrakta), vai dabisks ir tikai vārds reklāmas sauklī par dabisku izvēli vai skaists puķu un augļu attēlojums uz bundžiņas.
Tādēļ ir izveidotas brīvprātīgas un neatkarīgas sertifikācijas institūcijas – tādas kā BDIH, Ecocert, CosmeBio u.c. Tās noteikušas standartus, kurus ievērojot, sertifikācijai pieteiktais kosmētikas līdzeklis var tikt atzīts par dabiskās vai organiskās kosmētikas prasībām atbilstošu.
Prasības mēdz atšķirties, taču ļoti minimāli – visas sertifikācijas institūcijas prasa, lai izejvielas maksimāli būtu iegūtas bioloģiskajā lauksaimniecībā (kuru sertificē valstiski atzītas un apstiprinātas iestādes), lai tās izejvielas, kas nav bio, vismaz 95% būtu dabiskas, tiek stingri noteikts, kas drīkst būt pārējos 5% sastāvdaļu – arī tām jābūt drošām, pārbaudītām, nekaitīgām (vārāmā sāls varētu būt viens no piemēriem – neorganiska viela, taču skaidrs, ka nevienam vēzis neiestāsies, ja kosmētikas līdzeklī tā būs dažu procentu apjomā pievienota). Tāpat tiek stingri noteikts un kontrolēts izejvielu iegūšanas un pārstrādes process – tas, kādā veidā tiek iegūts augu ekstrakts (lai netiktu izmantoti toksiski šķīdinātāji vai kādas bīstamas vai nepārbaudītas tehnoloģijas), kā no augu eļļas iegūst mazgājošo vielu utt.
Sīkāk par katriem šiem standartiem variet uzzināt sertifikācijas institūciju mājas lapās.
BDIH:
http://www.kontrollierte-naturkosmetik.de/gesamt_en.htm
Ecocert:
http://www.ecocert.com/?lang=en
CosmeBio:
http://www.cosmebio.org/
Tāpat, ja redzat kādu citu logotipu uz iepakojuma, ievadiet šo nosaukumu interneta meklētājā – Jūs ātri atradīsiet, kas tā par iestādi, ko viņa pārbauda, un kādas prasības izvirza.
Šīs mājas lapas palasot, Jūs arī redzēsiet, ka Ecocert nav tikai Francijā un BDIH tikai Vācijā – tie ir visā Eiropā un arī citu, ārpus Eiropas esošu valstu ražotāji drīkst izvēlēties un izvēlas sertificēt savus līdzekļus minētajās organizācijās, jo tās gadu desmitos jau apliecinājušas savu autoritāti un ir šobrīd vienīgais veids, kā pircējiem garantēt kaut ko vairāk par ražotāja goda vārdu. Tādejādi, ja Ecocert ir kaut ko sertificējis, prasības bijušas vienādas, vai tā bija Madara no Latvijas, vai John Masters no Amerikas.
41. Ieva | 16. marts, 2009 @ 12:14
Paldies par abiem rakstiem. Tagad tikai izlasīju, bet ļoooti vērtīgi – daudz noderīga par tiem visiem PEG utt. Veikalā tiešām visbiežāk tā, ka bez ķīm. grāmatas neko nesaprast
(Ja vispār kaut kas ir uzrādīts)
No manas pieredzes gan arī varu teikt, ka manam ādas tipam domātās Madaras attīrošas sejas putas ne īpaši der. Tāda, ne īpaši patīkama un velkoša sajūta… Turklāt mulsina tas, ka sastāvā ir Alcohol. Vai kaut kur reiz dzirdētais mīts, ka “alkohols sejas līdzekļos” ir slikti, arī būtu nepatiesība?
Bet kopumā ar patriotismu stāvu un krītu par latviešu eko kosmētiku. Vienkārši – man nav sagadījies īstais produkts īstajai ādai
42. Biotēka | 16. marts, 2009 @ 13:09
Jā, tā nu tas ir! Tāpat kā ar parasto kosmētiku, arī ar dabīgo – kas vienam der, tas otram nē, kas vienam patīk tā, ka ekstāze iestājas, citam atkal galīgi nepatīk.
Katram savs sapņu līdzeklis jāatrod.
Un alkohols arī mēdz būt dažāds. Ja tehniskais spirts, tad mīts var būt arī patiesība. Dabiskā kosmētika, Madara tai skaitā, izmanto no augiem iegūtu spirtu, tautā pazīstamu ar nosaukumu šnabis. Šajā gadījumā mīts var palikt tikai mīts. Pašas Madaras argumentus par spirtu viņu līdzekļos variet palasīt šeit, 43. komentārā:
http://www.bioteka.lv/lv/?p=106#comments
43. Ilona | 17. marts, 2009 @ 10:55
Diemžēl PEG-i ietilpst medicīnā lietojamo supozitoriju sastāvā, un ko nu… nelietot! Zāles ,kā zināms ,ir viskaitīgākais produkts ,viena vienīga ķīmija, par to gan neviens neuztraucas! Gribētu zināt vai dabīgu produktu , bez konservantiem, var uzglabāt 3 gadus! Atverot jebkuru sterilu produktu tas jau ir nesterils, nekonservējot, tas sabojāsies mēneša laikā.Patiesi dabīgs nav nekas, audzējot pat savā dobē, tu nezini ar ko laisti un ar ko mēslo, un ja pat zini, tad lieto kosmētikā produktus tieši no dobes, nevis pērc krēmus veikalā!
44. Biotēka | 17. marts, 2009 @ 19:05
Tieši tādēļ arī dabīgo kosmētiku konservē – ar graudu šnabi, ar ēteriskajām eļļām, pasterizāciju, speciālu iepakojumu (piemēram, vakuuma traukiem, kuros gaiss, lietojot kosmētiku, neiekļūst) un tamlīdzīgām metodēm.
Protams, ja visu absolutizējam, tad ūdens ir ķīmija – H2O, un mēs paši sastāvam no ķīmiskiem elementiem. Bet, ja mēs paši sevi atzīstam par dabiskām būtnēm, tad kur ir problēma atzīt par dabisku arī no augu sēklām auksti spiestu eļļu vai tvaicējot, bez šķīdinātājiem iegūtas ēteriskās eļļas (kosmētika – piemēram, Florame masāžas eļļa, John Masters Defrizzer) un cukuru (Urtekram Brown Sugar skrubis)? Ja par dabisku atzīstam ievārījumu, tad kas vainas no cukura ar siltuma palīdzību pagatavotam emulgatoram?
(Un kas Jums teica, ka par to, ka zāles ir viena vienīga ķīmija, neviens neuztraucas? Ja neuztrauktos, tad jau neviens nedzīvotu veselīgu dzīvesveidu, lai nav jāslimo, neapmeklētu netradicionālās medicīnas ārstus, nevāktu zāļu tējas utt. Vai ne? Un ir būtiska atšķirība starp zālēm, kuras jālieto tikai tad, kad/ja esi saslimis; un kosmētiku, kuru lieto ik dienas un, kā statistika liecina, savus divus desmitus līdzekļu vienlaicīgi. Vai nav jauki parūpēties, lai šie 20 līdzekļi ir pēc iespējas dabiskāki, ja tāda iespēja ir?)
45. Ieva | 18. marts, 2009 @ 12:51
Liels paldies par linku uz Madaras rakstu. Ļoti interesanti komentāri un raksts arī!
46. Mamma Kristiine | 5. aprīlis, 2009 @ 15:18
Labdien!
Ļoti mīlu jūsu veikalu! Man ir tads jautājums, es dzirdēju par jaunu organisku deko-kosmetiku “Nvey Eco”, daudzos e-veikalos, kur var iegadāties naturalus sertificētus produktus, var atrast to. Vai Biotekā bus iespējams to nopirkt? Un, ja nē, tad kāpēc?
Tē izrakstīšu Nvey Eco skropstu tušas sastāvu. Ne pateiksiet “cik” ta ir organiskā?
Paldies!
Sastāvs: Attīrīts ūdens, Alcohol Denat (denaturēts dabīgais spirts), Stearic Acid (stearīnskābe), Cera Alba (dabīgs bišu vasks), Cetaryl Alcohol (no kokosriekstiem iegūts emulgators), kaolīns, Sorbitan Olivate (olīveļļas sorbitāns), Panthenol (B5 vitamīns), Urtica Dioica (nātres) ekstrakts, Equisetum Arvense (kosas) ekstrakts, Tussilago Farfara (māllēpes) ekstrakts, Phenoxyethanol (fenoksetanols), Algin (algīns), Origanum Vulgare (savvaļas raudenes) ekstrakts, Thymus Vulgaris (timiāna) ekstrakts, Cinnamomum Zeylanicum (kanēļkoka mizas) ekstrakts, Rosmarinus Officinalis (rozmarīna) ekstrakts, Lavandula Angustifolia (lavandas ziedu) ekstrakts. Var saturēt: (+/–) CI 77007, CI 77163, CI 77499, CI 77491, CI 77891.
47. Biotēka | 5. aprīlis, 2009 @ 18:41
Izņemot fenoksietanolu un bismuta krāsvielu CI 77163, kuri ir tā…uz robežas, vieni slavē, citi noliedz, dažās dabiskajās kosmētikās pieļauj, citās nē; pārējais šajā skropstu tušas sastāvā izskatās dabisks. Par organiskumu grūti spriest, jo nav atzīmēts, kuri augi iegūti organiskajā lauksaimniecībā.
Nekad nesakām nekad – varbūt arī kādreiz Biotēkās būs Nvey Eco. Tuvākajā laikā neplānojam, nevar jau gluži visu, ko pasaulē dabisku ražo, vienā rāvienā mūsu plauktos ieviest.
Toties drīzumā Biotēkās parādīsies jauna – Bellapierre minerālā dekoratīvā kosmētika.
48. Mamma Kristīne | 5. aprīlis, 2009 @ 21:53
lieliska ziņa! Es jau nevaru sagaidīt, kad Jūms parādīsies šī minerālā kosmētika, arī, tā pat ka kosmētiku Sante jaunā iepakojumā
49. Judīte | 26. janvāris, 2010 @ 22:31
Paldies par rakstu!
Ņēmu visu no plaukta un lūkoju sstāvu, grūti gāja, pusi nesapratu tāpat.
Vai tiesa ka dabīga kosmētika nevar būt lēta? Vai cena var būt rādītājs?
50. Biotēka | 26. janvāris, 2010 @ 22:53
Mūsuprāt, cena ir ļoti vājš rādītājs. Jo kosmētikas pasaulē bieži cenu nosaka zīmola ekskluzivitāte vai atpazīstamība – kosmētika būs dārga, bet ne vienmēr dabīga.
Tāpat, ir arī dabīgās kosmētikas ražotāji, kas cenšas būt tuvāk tautai – šāda kosmētika, lai arī pilnībā dabīga, cenas ziņā tikai mazliet atšķirsies no kosmētikas, kurā dabīgumam nav ierādīta galvenā vieta.
Tāpēc sastāvdaļas ir visdrošākais rādītājs – turpiniet tās studēt, un Jums noteikti izdosies. Tikmēr, kamēr tik raiti vēl neiet, variet vadīties pēc sertifikācijas, kas kosmētikai veikta un kuras simbols būs redzams uz iepakojuma – piemēram, Ecocert, BDIH, CosmeBio u.c. Redzot kādu no šiem simboliem, varēsiet būt droša, ka vismaz 95% sastāvdaļu ir dabiskas izcelsmes, un arī atlikušajos 5% neietilps kaut kādi aizdomīgi draņķi.
51. no viena grāvja otrā &l&hellip | 28. augusts, 2010 @ 19:12
[...] gana daudz ir atrodams citos saitos. Labi rakstiņi atrodami Biotēkas mājas lapā (1. daļa un 2. daļa), arī šeit, te par šampūniem, zobu pastām, te par visu iecienīto Fairy, te vēl viens [...]
. Anonīms | @
53. Biotēka | 22. marts, 2011 @ 17:39
Jā, Himalaya burtiski daži produkti vien būtu nosaucami par dabīgiem. Lielākā daļa ir tradicionāla kosmētika ar visām no tā izrietošajām “kompozīcijām”.
Komentēt
Atsaukties uz šo ierakstu | Parakstīties uz komentāriem caur RSS servisu