Godži. Laimes un mūžīgās jaunības eliksīrs.

Atklājums un sensācija Rietumos, leģendāra un gadu tūkstošos pārbaudīta vērtība – Austrumos. Augstā antioksidantu, minerālvielu, vitamīnu, aminoskābju un citu vērtīgu aktīvo vielu satura dēļ godži dēvē gan par nevīstošas jaunības eliksīru, gan Himalaju iedzīvotāju ilgmūžības noslēpumu.

Lasīt vairāk…

5 komentāri 10. augusts, 2009 Atslēgvārdi:sulas

Par zaļu pat vēl zaļāks…

Kviešu un miežu asnu pulveri ir veselīgs un spēcinošs, un izteikti šūnu atjaunošanos stimulējošs ēdiens. Ne velti Romas gladiatori bija izpelnījušies iesauku „hordearii” jeb „miežu ēdāji”, jo ēda šos asnus un miežu graudus enerģijai un spēkam pirms gaidāmajām cīņām.

Zaļais pigments augos – hlorofils – savas dzīvinošās enerģijas dēļ dažkārt tiek dēvēts par „zaļo Saules gaismu”. Pēc savas uzbūves tas ir tik pārsteidzoši līdzīgs cilvēka hemoglobīnam, ka droši varētu dēvēties arī par „zaļajiem eritrocītiem”. Kviešu un miežu asnos esošo hlorofilu pavada arī citas sarkano asins ķermenīšu veidošanā vitāli svarīgas uzturvielas – 5 reizes vairāk Lasīt vairāk…

12 komentāri 17. aprīlis, 2008 Atslēgvārdi:vitamīni

Par garšvielām

Vai zināt, kā no vienkārša, augstās pavārmākslas niansēs neiesvaidīta cilvēka, kurš prot sacept kartupeļus vai izvārīt makaronus, kļūt par cienījamu kulinārijas autoritāti draugu un paziņu vidū, kam visi jautā receptes un padomus, kā to vai citu ēdienu pagatavot „tikpat garšīgi”?
Ļoti vienkārši – iemācieties lietot garšvielas!
Ja Jūsu vārītajā zupā peld vien trīs piparu graudiņi un lauru lapa, ja līdz šim pie kartupeļiem Jūs bērāt tikai sāli vai „Vegetu”, bet kanēli kaisījāt vienīgi uz ābolmaizes – aicinu Jūs nelielā ekskursijā uz Garšvielu karaļvalsti. Lasīt vairāk…

21 komentāri 12. oktobris, 2006

Noni. Lai Jums nekā netrūkst!

„Kapteini, te laikam jau pabijuši francūži – visapkārt ož pēc viņu siera!” – tāpat kā Kuks un viņa kareivji, pirmoreiz izkāpuši Polinēzijas salu krastos, arī Jūs droši vien ievērotu šo smaržu.
Taču tas ir tikai pirmais iespaids par „siera koku” jeb, kā to dēvē vietējie, – noni. Drīz eiropieši pamanīja, ka no „siera koka” saknēm polinēzieši gatavoja krāsu audumiem. Braucot no salas uz salu savās šaurajās kanoe, polinēzieši nedēļu vai divas pārtika tikai no grubuļainam kartupelim līdzīgajiem augļiem. Tas gan remdēja viņu izsalkumu un slāpes, gan deva spēku airēt, gan glāba no saules apdegumiem. Noni augļus plaši izmantoja tautas medicīnā, lai mazinātu drudzi, caureju, sāpes un dziedētu brūces. Lasīt vairāk…

135 komentāri 18. augusts, 2005 Atslēgvārdi:sulas