<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Biotēka &#187; Eksotika</title>
	<atom:link href="http://www.bioteka.lv/lv/category/produkti/plrtika/eksotika/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.bioteka.lv/lv</link>
	<description>Viss alternatīvam dzīvesveidam</description>
	<lastBuildDate>Wed, 08 Sep 2010 06:41:49 +0000</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.8.5</generator>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
			<item>
		<title>Godži. Laimes un mūžīgās jaunības eliksīrs.</title>
		<link>http://www.bioteka.lv/lv/2009/08/10/godzi-laimes-un-muzigas-jaunibas-eliksirs/</link>
		<comments>http://www.bioteka.lv/lv/2009/08/10/godzi-laimes-un-muzigas-jaunibas-eliksirs/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 10 Aug 2009 09:35:00 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Biotēka</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dzērieni]]></category>
		<category><![CDATA[Eksotika]]></category>
		<category><![CDATA[Noni, goji]]></category>
		<category><![CDATA[Sevišķa pārtika]]></category>
		<category><![CDATA[Sulas]]></category>
		<category><![CDATA[sulas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.bioteka.lv/lv/?p=846</guid>
		<description><![CDATA[Atklājums un sensācija Rietumos, leģendāra un gadu tūkstošos pārbaudīta vērtība &#8211; Austrumos. Augstā antioksidantu, minerālvielu, vitamīnu, aminoskābju un citu vērtīgu aktīvo vielu satura dēļ godži dēvē gan par nevīstošas jaunības eliksīru, gan Himalaju iedzīvotāju ilgmūžības noslēpumu.
Godži jeb līcijas (Lycium barbarum) plaši un jau izsenis kultivētas Ķīnā. Tur šīs iegarenās, sārtās, saldskābās odziņas pazīstamas kā uzturvielām [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.bioteka.lv/lv/2009/08/10/godzi-laimes-un-muzigas-jaunibas-eliksirs/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>5</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Par zaļu pat vēl zaļāks&#8230;</title>
		<link>http://www.bioteka.lv/lv/2008/04/17/par-zalu-pat-vel-zalaks/</link>
		<comments>http://www.bioteka.lv/lv/2008/04/17/par-zalu-pat-vel-zalaks/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 17 Apr 2008 12:10:59 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Biotēka</dc:creator>
				<category><![CDATA[Ekoloģiski audzēta]]></category>
		<category><![CDATA[Eksotika]]></category>
		<category><![CDATA[Sevišķa pārtika]]></category>
		<category><![CDATA[Veselības stiprināšana]]></category>
		<category><![CDATA[vitamīni]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.bioteka.lv/lv/?p=194</guid>
		<description><![CDATA[Kviešu un miežu asnu pulveri ir veselīgs un spēcinošs, un izteikti šūnu atjaunošanos stimulējošs ēdiens. Ne velti Romas gladiatori bija izpelnījušies iesauku „hordearii” jeb „miežu ēdāji”, jo ēda šos asnus un miežu graudus enerģijai un spēkam pirms gaidāmajām cīņām.
Zaļais pigments augos – hlorofils – savas dzīvinošās enerģijas dēļ dažkārt tiek dēvēts par „zaļo Saules gaismu”. [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.bioteka.lv/lv/2008/04/17/par-zalu-pat-vel-zalaks/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>12</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Par garšvielām</title>
		<link>http://www.bioteka.lv/lv/2006/10/12/par-garsvielam/</link>
		<comments>http://www.bioteka.lv/lv/2006/10/12/par-garsvielam/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 12 Oct 2006 08:33:33 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Dita Lase</dc:creator>
				<category><![CDATA[Eksotika]]></category>
		<category><![CDATA[Par bio, eko, zaļo un veģetāro dzīvesveidu]]></category>
		<category><![CDATA[Raksti]]></category>
		<category><![CDATA[Veģetārās receptes]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.bioteka.lv/?p=42</guid>
		<description><![CDATA[Vai zināt, kā no vienkārša, augstās pavārmākslas niansēs neiesvaidīta cilvēka, kurš prot sacept kartupeļus vai izvārīt makaronus, kļūt par cienījamu kulinārijas autoritāti draugu un paziņu vidū, kam visi jautā receptes un padomus, kā to vai citu ēdienu pagatavot „tikpat garšīgi”?
Ļoti vienkārši &#8211; iemācieties lietot garšvielas!
Ja Jūsu vārītajā zupā peld vien trīs piparu graudiņi un lauru [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.bioteka.lv/lv/2006/10/12/par-garsvielam/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>21</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Noni. Lai Jums nekā netrūkst!</title>
		<link>http://www.bioteka.lv/lv/2005/08/18/noni-lai-jums-nekl-netrukst/</link>
		<comments>http://www.bioteka.lv/lv/2005/08/18/noni-lai-jums-nekl-netrukst/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 18 Aug 2005 07:27:07 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Biotēka</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dzērieni]]></category>
		<category><![CDATA[Eksotika]]></category>
		<category><![CDATA[Noni, goji]]></category>
		<category><![CDATA[Sevišķa pārtika]]></category>
		<category><![CDATA[Sulas]]></category>
		<category><![CDATA[sulas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.bioteka.lv/?p=11</guid>
		<description><![CDATA[ „Kapteini, te laikam jau pabijuši francūži – visapkārt ož pēc viņu siera!” – tāpat kā Kuks un viņa kareivji, pirmoreiz izkāpuši Polinēzijas salu krastos, arī Jūs droši vien ievērotu šo smaržu.
Taču tas ir tikai pirmais iespaids par „siera koku” jeb, kā to dēvē vietējie, &#8211; noni. Drīz eiropieši pamanīja, ka no „siera koka” saknēm [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.bioteka.lv/lv/2005/08/18/noni-lai-jums-nekl-netrukst/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>135</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
